| LABVAKAR! | 5. Nov 2004 @ 18:10 |
|---|
|
Ne viss notiek taa kaa iecereets- ariii manaas dienaas turpmaakajaas buus neredzeetais klusums, godpilnaa vientuliiiba un vaajpraaatiiigais sevis izprashanas sindroms. Kaapeec? To nezinu! Bet ja buuutu iespeejams aizmigt un nepamosties vienu dienu.. tajaa pashaa uz zemi noraudziiities no cita viedoklja es izmainiiitu kaada domas, kaada riiiciiibu, jo man kaads pietruukst... ļ o t i Gataviiiba atdot visu Sirdi un dveeseli Tevi atkal ieraudziit.... Mans ciinjas biedrs reiz teica, visa vecaaa vietaa naak jauns! Bt ja es veelos atkal buuut taada kaada peec vides nomainjas vai tas ir maz iespeejams ???/Garastāvoklis:: nekāds Mūzika: Blink182 - Down
|
| Pēdējā diena | 31. Okt 2004 @ 12:55 |
|---|
|
Nu vēl pāris desmit stundiņu un būs : Jauna diena; Jaun nedēļa; Jauns mēnesis; Jauni pārdzīvojumi; Balthazar dzimšanas diena; Un citi jaukumi... Bet kas ir visjaukāk es baudīšu šo dienu, jo pa visiem šiem laikiem mans tētis atnāks mani pavadīt līdz stacijai!!! Svētdiena domāta lai izbaudītu pēdējo brīvdienu :))Garastāvoklis::  crazy Mūzika: Blink182"Feeling This"
|
|
Šodien jūtos daudz labāk! Es nezinu, kas esmu par cilvēku, bet vakar konkrēti izraudājos un tad dzejoļa formā uz vēstuļa papīra uzraxtīju visas savas domas par Kāmīša un manām attiecībām(nākošo reizīti, to deklamēšu arī visiem intresentiem) un domāju to nodot pašam Kāmītim, bet tad atjēdzos no SMS ko bija raxtījis kāds labs draugs sāku smaidīt un domāju - vai tad es taisos uz miršanu??? Nu un vakarā ieraugot viņu es uzplauku smaidā!!!Garastāvoklis::  good Mūzika: "skolotājas burkšķēšana"
|
|
Kāpēc pietrūkst glāsta ja to vari saņemt, tikai atliek uzprasīt? Kāpēc pietrūkst skūpsta, ja atliek uzsmaidīt un tev to sniedz? Kāpēc vienmēr viss ir tik sarežģīti, ja atliek tikai nopūsties un viss ir padarīts??? |
| » (No Subject) |
Es šodien jūku prātā... Es vēelos mieru... Un sirsnību... Citādi tas smaids būs izplūudis...
26. Okt 2004 @ 10:43
|
| » Blaavienu splaaviens |
Nu kas tad, par š laiciņu tik grandiozs ir noticis? Hmm... Laikam manījos pa gadiņu vecāka kļūti un mainu 16 uz 17!!!! Daži tad pamanījās man uzdot sekojoši jautājumu:"Nu kā tad tu jūties, kad esi pa gadiņu vecāka?"Un tad man jāmelo, jo kā ir jajūtas, ka cilvēkam beidzot tos saldos sešpadsmit nomaina tie grūtie 17??? Ja tā godīgi, tad man vēl joprojām sirdī ir tie 16! Tas tā laikam būtu arī viss par to dienu... Bet vēl jau seko tālākais------ Kad kādu dienu mēs ar Kāmīti aizbraucām pablandīties pa Rīgu( 'mani īstenībā Rīga nomāc, bet Vecrīga ir tīri sakarīga), tad ieblandījāmies kaut kādā rotaļlietu veikalā un es kā jau saprotams piegāju tuvāk mīkstajām rotaļlietām! Kā man viņas patīk :) Tad nu vakarā pēc tējas padzeršanas Lido braucām atpakaļ uz mājām(Jūrmala---viņam Asari man Dubulti)! Bija piektdienas vakars un es sadomāju aizbraukt uz Tukumu pie vecākiem.... Tad pēkšņi ir sestdienas rīts un es esmu atpakaļ Dubultos kur ar kursabiedrenēm izdomājām novinēt šo manu gadu miju.... Paiet atkal kāds laiciņš un esjau esmu citā kondīcijā... pēkšņi kāds klauvējas pie durvīm! Tā kā mēs nevienu citu neielūdzām un nebijām gaidījušas tad iestājās šoks, jo vajadzēja kaut kur noglabāt pudeles :0... Bet tad es gandrīz vai noģību, jo nākam uz manu pusi manīju varen lielu lāci( mīkstā rotaļlieta, 80cm gara , 50 cm plata)un šo lāci es saņēmu no sava Kāmīša rokām!!!! Vai viņš nav mīļš Kāmīc??? Bet nu tāds lācis manā dzimtajā pusē maxā kaut kur pie 30ls.... Šovakar neesmu ar savu Kāmīti, bet gan ar saviem radiem, jo ģimenē ir veseli 2 Daiņi un, kas ir pats dīvainākais ka abi Daiņi ir omei znoti... Tātad manav mamma un viņas māsa medījusi Daiņus!!! :)
P.S. APSVEICU VISAS DAINAS(Šakālīt turies! Dainas tantei bučas) UN KĀ ARĪ DAIŅUS (Tēti tas nenozīmē ka es ar tevi nerunāju, tad es tevi nemīlu... Daineli skaties kur tu kājas liec :).... Ilzes Daini esi vienmēr tik omulīgi apaļīgs .... Daini R. Tu zini, ka esi man pirmā mīlestība, bet ne pēdējā!!!) Tātad dzīvojiet laimīgi ar prieku un saticību!********************** LĪDZ NĀKAMAJAI REIZEI!*****************
23. Okt 2004 @ 16:33
|
| » Noslēpums |
Atklāt sakot īstenībā nedrīkst neviens zināt... Man ir puisis - tas ir neoficiāli (mēs to izlēmām pa nepilnām 5 minūtēm), bet tomēr viņš man ir... Kā jau vienmēr esmu kritusi(pēdējā laikā) uz basketbolistiem, vai nu arī uz tiem kam tas patīk. Tā nu mēs iepazīnāmies 24.septembrī Mūsu skolas sporta diena (viņš arī mācās tajā skoliņā), kad es slimības dēļ nevarēju aizstāvēt sava kursa godu un piedalīties streebolā(tad es biju vareni pikta un pati ļaunojos uz sevi), bet tomēr es assistēju spēles tiesāšanu un viņa kurss(jauktais) uzvarēja... Kad vēlāk bija noslēguma ceremoniju, kur es atkal dominēju kā apbalvošanas personāls, man bija tas gods IT-2 pasniegt ceļojošo kausu un arī medaļas un atkal es sastapos ar viņu.
Viņš: 191cm garš;; brūnas acis', melni mati, ikserists(kā vēlāk uzzināju) ir dīvaina mūzikas gaume(mani viss dīvainais pievelk)un ļoti mīļš un sirsnīgs cilvēciņš(2x es viņu paspēju izvest no pacietības un vakar es tik to uzzināju :))Iesauka Kāmīc, jo viņš man to atgādina, kad bailīgi skatās uz mani! Esam pazīstami tikai nieka otro nedēļu un es nezinu vai es kaut ko nesasteidzu... Neviens neko nezina, jo mēs slepus satiekamies pie mums laba drauga - tikai varbūt kāds ir pamanījis, ka viņš mani pavada uz kojām un tas ir katru vakaru... Es neesmu iemīlējusies, jo māku savas jūtas noslēpt... Un man tas patīk... Man jāskrien Kāmītim mani vajag:))) P.S. Varbūt lūdzu iesakiet ko man darīt tālāk (turpināt tādā garā vai atmest visam ar roku) Un varbūt vēlaties padalīties pieredzē-kādam taču arī kaut kas tāds reiz piedzīvots???
6. Okt 2004 @ 17:47
|
| » Labrīt |
Domas neturas kopaa ne mirkli, Un aciis pamanu beegoshos maanjus. Atkal riiits ir padariijis savu, Nevienam neko paprasiijis ne spiedzis; Un tad jau ir par veelu izspiest smaidu Paar asaraas grimušo seju. Ķermeniii viss it kaa kustas, Bet silti ir tad kad kaada elpa uzpūšs uz pleca. Tikai riiits nevienam nepateica, kad taa elpa pazuda. Viss kaut kur kliist ; Mans smaids spogulii iesprostots; Kaajas vairs nezin ceļu, Rokas veeelas Tevi, Luupas ilgojas, Acis tvarsta Tavu skatu. Tikai riiits jau klusaam izteica"Viņa vairs nav"!
1. Okt 2004 @ 10:26
|
| » (No Subject) |
Nedeeljas nogale bija superiiga KM-2 bija puishu laviishanaaa chempiones... tikai zheel ka striiitbolaa pakaasaam unkausu mums noceela KR-4...Naakosho gadu apsolaam kausu ieguuut :)) Tad nu tuss bija ideaals... un man bija pie saaniem iists kavalieris :)Tikai veel shodien juuutu disenes sekas kad kaajas nemanjaa saap:)
26. Sep 2004 @ 15:16
|
| » Sveiciens bez veeja |
Baigi ilgi neesmu neko skribileejusi, kaut domu ir simt un viena... Vai varbūt esmu ļoti ļoti slinka... Viss ir iespējams! Beidzot esmu maajaas,bet gribu atpakaļ. Patiesi jauna vieta tev atkal liek smaidīt un justies kā kaut kam īpašam.. Es esmu mainiijusies(man riebjas ka cilveeki mainaaas uz slikto pusi :) ), smaidu katru dienu, dziivoju taa lai nekas nebuutu jaanožeelo - taatad neaizliedzu sev izbaudiit savu jauniibu un to ka esmu daiļais dzimums.. Mani draugi dzimtajaa pilseetelee domaa ka esmu palikusi koķete, un viņiem pietruukst vecaas labaas kautriigaas meitenes, kura juutot briesmas nolien stuuriiitii un gaida, kad kaads princis viņu izglaabs. Tagad man tas liekas muļķiigi, bet taada nu reiz es biju un to es nenožeeloju, jo atturiiba mani aizveda uz vietu, kur juuutos taa kaa juutos un par to nebuutu jaakaunas, kaut gan mamma nekad mani nebuutu laidusi plašajaa pasaulee vienu - taa jau arii bija šoreiz ar Koledžaa starteejaam ar labaako draugu, bet šis peec paaris dienaaam saprata, ka viņam interesee kaut kas cits... Priecaaajos, ka viņš tiecaas peec saviem sapņiem, bet žeel, ka viņš neredzees manas pilveidotiibas katru dienu... Es priecaajos un esmu tuvu tam laikam, kad teju teju iemīileešos... P.S Katru vakaru veeroju saulrietu un veelos kaut Tu tur blakus man buutu (Kaaads jau sapratiis)
22. Sep 2004 @ 19:50
|
| » (No Subject) |
Notikumi veel joprojaaam risinaas uz jautaaajuma noslieci!! Shitas izklausaas varen forshi, bet neko nevar izdariit taada dziiive! Sveiciens visiem... Zap!!! Sveicu dzimenee.... Turies!!
6. Sep 2004 @ 15:55
|
| » I'm back to crash your lifelines.. |
Iiisteniiibaaa jaaatziiist vasara bija graujosha,auksta, interesanta, aizkustinosha, paaarsteiguma un noguruma pilna... Es atgriezos, lai pateiktu, ka neesmu mirusi! ka daudz laika ir paskreejis un mani tas nebuut nav saudzeejis! ka nemitiigi sev atgaadinu, ka iemiileeshanaas neko nedod! ka darbs ir tikai tad interesants, ja divas dienas pirms tam ir bijushas briivas! ka atgrieshanaas vecajaas vietaasveco labo laiku vaardaa kaa piemeeram Beljgija(preciizi Lomele) ir ne tikai aizkustinosha, bet arii paarsteigums, jo tiec iejaukts kaadaa tev neko nezinoshaa plaanaa... Un lielaakais bums ir taads, ka censhoties kaartiigi piedzerties un to arii izdarot atklaajas taadas lietas, kuras tu peec tam vairs neatceries... Bet kopumaa - gaidu skolu... Shaujiet kaut vai mani nost, bet man taas vietas visvairaak pietruukst- es alkstu peec savu peleeko shuu ninju izmantoshanas un arii peec skolas biedriem ar kuriem shat tad sanaak kaada bleenja.. P.S. Salmu kuuleeji izjuka - sakaraa ar daudzu bierdu otrajaam pusiiteem, bet paarpalikushie biedri noleema Ziemassveetku briivlaikaa aizbraukt uz Zviedriju :)
26. Aug 2004 @ 12:35
|
|
|