Vakar apsvēru iespēju sākt sarunu kā agrāk, kad bijām kā pārņemti viens ar ar otru, bet slinkums izjauca visu kas tika šodien sagrauts!
Nezinu kāpēc man ir tāda sajūta ka mēs netiksimies vien vienu reizi?
Kāpēc man tik ļoti sirds bīda iespējamības uz tavu pusi???
Kas tas ir???
Man ir bail... Un ja nu es šoreiz apdedzināšos pamatīgi.. kaut gan tie bija tikai vārdi, tie dega mani kā sīksta sāpe kaut gan fiziska kontakta mums nebija...
Un tad es solījos ka nets ir tikai liels blefs....
Tad es raxtīju un raxtīju par to, kā par īstu sāpi, problēmu, lietu, sirdslietu, notikumu, bēdu...
Vnk es pūtu no mušas ziloni sevī!
Piedošana, saņešanās prasa lielu enerģiju, bet gan jau es kaut ko kādreiz beidzot izdomāšu...
Gribu lai tu zini....
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
