Komentāri |
Viens mirklis. Un projām no telpas Ir izbēdzis pēdējais vārds, Un svešajā krūtīs pēc elpas Kliedz nejauši aizdedzies sārts, Un svešajās skropstās valgs sūrums Kā rasa pēc negaisa trīc...
Dod lāsi... bet veselu jūru Es nevaru paņemt sev līdzi.
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |