|
Šodiena sākās ar neviltotu smaidu, jo mana istabas biedrene atverot aizskarus iesaucās:"Ai" Tas skanēja tā it kā kaut kas viņu pārsteidza..
Es viņai pieskrēju klāt un prasīju:Ķas tur ir?", jo mani taču interesēja kaut kas jauns!
Bet te viņa saka"Atkal sniegs"
Kāda vilšanās...
Vēl joprojām sapņoju par pavasari.. vēlos ieraudzīt pasauli kurā kaut kas zaļo un kur putniņi tik laimīgi skandina savu dziesmu un gaisā virmo mīlestība..........
Bet mīlestība nogalina!
Tagad esmu iesprosta starp 20 cilvēkiem kas pacietīgi, ar ziņkāri un uzcītību(kā nu kurais) lasa savus e-pastus, bet es....
Bet es vēl aiz vien nespēju sadūšoties pabeigt savas lietas...
Manic Monday I wish that was sunday....
Es arī nespēju saprast kāpēc dzīvē tā ir iekārtots kad aiz katras prieka asaras nāk sāpju asara???
Vēl pirms pāris dienām es biju apmierināta ar sevi, ar savu likteni, ar savu dzIvi utt. bet tagad tas viss ir izpostīts...
Visi mani sapņi atkal peld manā galvā nesakārtoti un neapzinaati, izpostīti vai dusmās sadedzināati un pie visa vainīgs ģimenes galva- tēvs...
Viņš arvien man atgādina(ne jau tieši bet ar rīcību)ka esmu tā pati pelēkā pele kura paliks iesprostosta mājas un nemūžam nebūs laimīga..
Un es jūtos vainīga..
Kā es tā kas es esmu varu sapņot par lielu māju, par labu darbu un mana vārda atpazīstamību, ja mans tēvs dubļus brizdams ir mēģinājis mūs apģērbt un pabarot?
Man tik ļoti gribētos kādu apskaut un izraudāties un tā pleca, bet neviena nav tuvumā...
Tie 20 kas man ir apkārt- tiem pašiem ir savi sapņi, mērķi un darāmais tiem nospļauties par tādu kā mani, jo izdzīvo stiprākais!
Un par visu vairāk es vēlos izdzīvot un pieredzēt tos laikus, kad es pati dubļus mīšu, lai gādātu par saviem bērniem!!!!!!!!!!!!Garastāvoklis:: artistic Mūzika: RHCP "Road tripin'" |