|
Baigi ilgi neesmu neko skribileejusi, kaut domu ir simt un viena...
Vai varbūt esmu ļoti ļoti slinka...
Viss ir iespējams!
Beidzot esmu maajaas,bet gribu atpakaļ. Patiesi jauna vieta tev atkal liek smaidīt un justies kā kaut kam īpašam..
Es esmu mainiijusies(man riebjas ka cilveeki mainaaas uz slikto pusi :) ), smaidu katru dienu, dziivoju taa lai nekas nebuutu jaanožeelo - taatad neaizliedzu sev izbaudiit savu jauniibu un to ka esmu daiļais dzimums..
Mani draugi dzimtajaa pilseetelee domaa ka esmu palikusi koķete, un viņiem pietruukst vecaas labaas kautriigaas meitenes, kura juutot briesmas nolien stuuriiitii un gaida, kad kaads princis viņu izglaabs.
Tagad man tas liekas muļķiigi, bet taada nu reiz es biju un to es nenožeeloju, jo atturiiba mani aizveda uz vietu, kur juuutos taa kaa juutos un par to nebuutu jaakaunas, kaut gan mamma nekad mani nebuutu laidusi plašajaa pasaulee vienu - taa jau arii bija šoreiz ar Koledžaa starteejaam ar labaako draugu, bet šis peec paaris dienaaam saprata, ka viņam interesee kaut kas cits...
Priecaaajos, ka viņš tiecaas peec saviem sapņiem, bet žeel, ka viņš neredzees manas pilveidotiibas katru dienu...
Es priecaajos un esmu tuvu tam laikam, kad teju teju iemīileešos...
P.S Katru vakaru veeroju saulrietu un veelos kaut Tu tur blakus man buutu (Kaaads jau sapratiis)Garastāvoklis::  loved Mūzika: Anastacia "Sick and tired" |