|
[12 Apr 2008|08:25am] |
Tikai tikumīgajam cilvēkam ir tiesības būt par ateistu. [Marešāls]
labs aforisms... daļēji izsaka taisnību. taču tikumīgu cilvēku, [tādu, par kādiem daudzi uzskata] praktiski nav. Tikumība pirmkārt jau ir garlaicīga. bet... ja paskatās uz šo aforismu nedaudz no citas puses.
neuztverot to tik burtiski. Vai jums nešķiet, ka tiešām tiem cilvēkiem, kuri ir labi, apzinās to, kas ir labs, kas ļauns... cenšas nevienam neko ļaunu nenodarīt.... vienkārši dzīvo normālu dzīvi, nesūdzoties par savām grūtībām... neapgrūtinot citus..., kuri sevī rod sirdsmieru... vai tie nav pelnījuši būt par ateistiem? ja viņi to vēlas... Dievs ir nepieciešams kā glābiņš tiem, kuri pastrādā noziegumus, jūtas vientuļi... nesaprasti... kuros mīt ļaunums... jā... šādiem cilvēkiem aeisms var būt bīstams. tie var kaitēt gan paši sev, gan sabiedrībai, ja nerod sirdsmieru, kuru var dāvāt Dievs.
Pie kuras grupas piederu es? nevar teikt, ka esmu ateiste... bet es pati sev esmu gan Dievs gan Sātans. es veidoju savu dzīvi un tikai es pati spēju par to noteikt. manī mīt harmonija, jo es zinu, ka pati spēju valdīt par savu dzīvi.. noteikt- kad ir jāskumst, kad jāpriecājas. nevienam neko ļaunu apzināti nedaru. nekad citus neapgrūtinu ar savām problēmām... jā pasūdzēties mēdzu, taču palīdzību negaidu. es varu pastāvēt pati par sevi. es ticu, ka visi spēj būt labi un pasaule var sadzīvot mierā. tiaki katram jānotic saviem spēkiem. tas, kurš to var, drīkst būt ateists.. taču kurš to nespēj- nedrīkst. tāds ir mans uzskats.
|
|