| 10:04a |
Memento
Palūkoju daļu no piemirstās filmas Memento, cita domāšana un tieši šīs rindas man paliks pulsējošas
...
Es nezinu cik ilgi Viņa ir prom
It kā aizgājusi uz vannasistabu
Tomēr kautkā jūtu, ka Viņa gultā neatgriezīsies
Ja es varētu pastiept roku un pataustīt gultas Viņas pusi...
Es zinātu, ka tā ir vēsa.
Aizveru acis un atceros viņu
Atmiņā palikuši vienīgi sīkumi
Atmiņu druskas, ko neizteikt vārdiem
Atsevišķi brīži paliek atmiņā, pat to negribot
Tos saliekot kopā, rodas tēls
Gana pilnīgs, lai justu zaudējuma sāpi. |