liizhinja:

Atkal jau pagajis kads laiks.Un kas pats interesantaakais ka man ar Dievu katra diena ir piepildita ar musu atzinjam,ta vien shkjiet,ka katru dienu mes runajam ar bezvardu teikumiem,runajam bet tomer nepasakam neko. es klausos,pastridos,apjuku samulstu viss reize, bet katru vakaru ir sajuta ka noticis tik daudz kas lai gan no arpuses taa nemaz neshkjiet. tas ir tik neizskaidrojami. dazhreiz shkjiet,ka nav speka ilgak gaidit,dazhreiz-shkjiet ka neatnaks, bet citreiz esmu tik lamiga ka vel nenak.divaini tiesham divaini.
es mokos mocoshas domas par sevi-dazhreiz uznesos augstak.nezinu. nezinu.dienas iet. bet es nebaidos laika. laiks ir mans sabiedrotais un draugs. tad kad paeju malaa vairak nak pie manis. kas par to ja nav kaa kino? but savaa pasaulee. es apskauzhu/cienu/ar respektu un ieveribu skatos uz cilvekiem,kas dzivo savaa pasaulee, ta ir tada neizskaidrojama lieta,es tulit atpazistu tadus cilvekus-pec kustibam,darbibas no taa kadi vinji ir. es apskauzhu vinjus un ceru,ka arii tada esmu(bushu). but kaut kada harmonijaa ar sevi.to ir jamak.
Nometnes laiks. saruna ar kasparu kas manijija tik daudz ko manii. mus jau sen saista kaut kas iipash.esmuvinjam tik ljoti pateiciga par daudz ko!vinjsh palidz man tik daudzas jomas un es esmu tik pateiciga par musu draudzibu. tieshi shi saruna pieshkira jegu nometnei. bija jauki, un nu es to visu atceros ar smaidu un siltam jutam. esmu geto. es to zinu, bet megjinashu to labot. tagad shkjiet ka to speshu. tad redzes ka tas bus velak. teltii arii bija smiekligi. Ansis un Gita. jauni cilveki mana dzive, bet shkiet ka jau gadiem paziti..
Un daba, pastaiga dabaa, tas man pietrukst tik ljoti. man vajag plashumu tik gruti but iespiestai.vai to sauc par klaustrofobiju? varbut..tikai attieconot uz dabu.
harmonijaa ar sevi.beidzot.
viss iet uz labo pusi. driz 18, driiz...
kaa es gaidu to vienu kas naaks..gaidu un milu lidz sapem.
shodein tapa jauns smukums uz klaviereem ceru ka bus labs:)
Un Dieva miers lai ir paari visam.

Keep fun not destroy it!