Divi enjgjelji- celjinieki paluudza naktsmaajas kaadaa bagaataa gjimenee. Gjimene nebija viesmiiliiga un negribeeja celjiniekus izguldinaat viesistabaa - tiem tika atveeleeta guljvieta aukstaa pagrabaa. Iekaartojoties uz gulju, vecaakais enjgjelis ieraudziija sienaa caurumu un aizmuureeja to. Kad jaunaakais eņnjgjelis to ieraudziija, vinjsh pajautaaja - kaapeec? Vecaakais atbildeeja: - Lietas nav taadas, kaa izskataas. Naakamajaa naktii enjgjelji ieradaas nakshnjot ljoti nabadziigaa, bet ljoti viesmiiliigaa gjimenee. Nabadziigie ljaudis padaliijaas ar enjgjeljiem ar savu pieticiigo eedienu un atveeleeja guleeshanai savu gultu, lai celjinieki vareetu labi izguleeties. No riita pamozdamies enjgjelji atrada viiru un sievu raudam. Vinjiem naktii bija nomirusi vieniigaa govs. Jaunaakais enjgjelis atkal prasiija vecaakajam: - Kaa kaut kas taads vareeja notikt? Pirmajam viiram bija viss un Tu vinjam paliidzeeji. Otrajai gjimenei nebija gandriiz nekaa, bet vinji bija gatavi daliities ar to mazumu, kas tiem bija, bet Tu ljaavi, lai vinjiem nomirst vieniiga govs. Kaapeec?
- Lietas nav taadas, kaa izskataas - atbildeeja vecaakais enjgjelis - kad mees bijaam pagrabaa, es sapratu, ka aiz cauruma sienaa ir apsleepts zelts, bet saimnieks par to veel neko nezinaaja. Vinjsh bija rupjsh un negribeeja dariit labu. Es salaboju sienu, lai vinjsh neatrastu sho apsleepto mantu. Kad naakoshajaa naktii mees nakshnjojaam nabadziigajaa gjimenee, ieradaas naaves enjgjelis, lai panjemtu saimnieka sievu. Es tam sievas vietaa atdevu govi. Lietas nav taadas, kaa izskataas. Mees nekad nezinaam visu. Un pat ja tici, Tev jaarod sevii uzticiiba, ka viss, kas notiek, notiek Tev par labu. Bet to var apjaust tikai ar laiku..
Vakardiena ir veesture, riitdiena - nosleepums. Bet shodiena..... Dziive ir
briinums un katra mirklja burviiba nav atkaartojama.