manas kailās pēdiņas apņem aukstās rasas pilnā mīkstā, zaļā zālīte..
dzestrā nakts vēja pūsma papluinī kleitiņu, un ķermeni apņem patīkams aukstums
viņš vienīgais mani glāsta
tas, kas šūpo tālumā šalcošo koku zarus, pa retam notraucot kādu dzeltēt sākušu lapiņu
viņi nezina, un viņiem vienalga
tik ļoti vēlos pamest
tikai manas sapņainās ilgas mani te tur
tagad man te patīk, bet no rīta man vairs nebūs nekā no tā, kas tagad ir