January 30th, 2006

• tas, kam nevajadzēja notikt...
• 1/30/06 01:39 am
• Es negribēju, lai man adzīve jebkad kļūst tāda, kāda tā ir šobrīd. man tā riebjās. Man nepatīk, tas, ko es daru, man nepatīk tas, ka zinu, ko darīšu vēl tuvākos gadus. tas, ka zinu, ka nekas nemainīsies. Man ir apnicis, ka mani uztver tā, kā uztver - ne citādāk, kaut gan tā vajadzētu būt. Kāpēc es neko nevaru mainīt?Kā es šitādā ķezā esmu iekūlusies?Kas man šito visu lika darīt? Man gribās visu pamest - pilnīgi visu - un doties prom. Kur? Vienalga. ka tikai tālu prom. Vienmēr esmu gribējusi nokļūt Jaunzēlandē. Varbūt uz turieni? Šobrīd jūtos un domāju tā, kā parasti cilvēks, kurš grib nolēkt no jumta - par to, ka varbūt kādam būs žēl, ja es nebūšu, kas būs tad, kad nebūšu? Bet es jau nebūtu tā pavisam, es būtu kaut kur prom. Prom no rutīnas, prom no ikdienas, prom no kailas dzīves dzīvošanas. tādas dzīves, ka nevar sevi piemānīt un domāt, ka nemaz jau tik ļauni nav, ka krāsas ir par biezu un tumšu...
  Gribu sev dzīvei ielikt semikolu.
  
• 2 pukst un pukstNu, un tev kā?