November 12th, 2004

• Figūras
• 11/12/04 02:16 pm
• Šodien atkal nācās sēsties pie auto stūres un braukt tās figūras - vispār nebija nemaz tik traki kā man likās - nevienu mietiņu nenogāzu!
  Pirms dažiem mirkļiem ienāca Osītis. Dumji sajutos, jo nezinu, ko teikt, kā izturēties - man vienmēr tādās reizēs, kad kādam ir notikusi nelaime ar tuvinieku, ir ļoti grūti atrast piemērotu izturēšanos, gribās kaut ko pateikt, bet tajā pat laikā bail teikt, ka nepasaku kaut ko stulbu vai nepiemērotu!
  Sāp sirds man ļoti, bet noteikti ne tik ļoti kā viņam!!!Es pat nevaru iedomāties to, cik viņam ļoti sāp!!!
  Apkārt liela drūzmēšanās, visi gatavojas vakaram it kā tas būtu kaut kas varens, bet patiesībā...patiesībā tas nav nekas. Galvenais ir pavisam kas cits - galvenais ir sajūtas, domas...
  Ai sviests man te nāk ārā, bet tas viss dēļ mulsuma - dēļ nezināšanas, kā rīkoties...
  Skatos ārā uz bērniem rotaļu laukumā un domāju par to, cik viņiem ir viegli!Bērni tik daudz neprāto kā pieauguši cilvēki, tāpēc arī lēmumi ir patiesāki, tādi, kas nāk no sirds nevis no smadzenām. Bet tajā pat laikā, kas ir svarīgāk - racionalitāte vai sirdslēmums?
  
• 1 pukst un pukstNu, un tev kā?