|
[25 Dec 2003|12:06am] |
samiiljoja mani shodien viens 4gadiigs meiteens, iedeva stipren stipru buchu, un man peekshnji palika tik labi...beerni maak nobuchot taa,lai visam izskrien cauri tirpas no apzinjas, cik ljoti vinsh tevi miill. un tad tu vinju spied sev klaat, liidz attopies no kliedziena 'nu bet lii, saap tachu!' tas par beerniem. ir arii dazhi liela kalibra cilveeki ar kuriem taa ir, un tas priecee.
ai blje, muljkjiibas es te sarakstiju.
|
|
|
[25 Dec 2003|02:27am] |
ok, es tagad atkal izklausiishos sentimentaala un kaada tik veel ne. bet, manupraat galvenais nav tas cik lielas taas daavanas ir, galvenais,ka tu zini, ka tas cilveekas tev daavina no sirds, nevis taapeec, ka taa nu ir sanaacis, ka vinjam tev ir jaadaavina. es to shodien sajutu, un taa bija mana lielaakaa daavana. sirsniiba, savstarpeejais siltums, miilestiiba, taas ir daavanas ko es gribu sanjemt no saviem miiljajiem. un es patieshaam juutos apdaavinaata shobriid.
sadosimies rocinjaas un pateiksim viens otram kaut ko labu. (tas taa, lai juus beigu beigaas apvemtos no salduma...)
|
|
|
[25 Dec 2003|10:01am] |
(03:28:29) (stafs) hei, sniega cuuka :)
(07:00:28) (stafs) taa nu vish i... ka naak tas miegs, ta naak jams ar
shitas ir labaakais kas noticis kameer es gulju.
a vispaar ir taa, ka es tikko aradu pie vienas daavanas meerkakjiiti,kuram no dibena man izdevaas izvilkt lapinju, tipa paregjojumu naakamajam gadam. un ziniet ko shis teica? esot laiks paarmainjaam. vieniigais ko nodomaaju 'tikai ne atkal....'
|
|