|
[14 Sep 2003|12:29am] |
kaa lai zin?varbuut taa arii labi,
ka seezhu te skumsh un vientuliigs -
mani draugi tagad PC vadi.
|
|
| ooo jaaa, gulta.... |
[14 Sep 2003|02:07am] |
vo taa, tagad saaksies pac trakaakais - ir jaasaklaaj gulta. sanjeemos un pagriezu galva un pastijos uz vinjas pusi, njaa....butu labi vismaz segu samediit. taa kaa speeka tam nav galiigi necik zvaniishu uz 00-24 veikalu, kas pieved preces uz maajaam. un kad tad tas nenormaali atraktiivais jaunietis, kas to visu ir apnjeemies liidz maniim nogaadaat, buus ticis manaa dziivoklii, vinsh man varees saklaat arii gultu. vinsh tachu varees?
ps.rakstiit ieveerojot latv.val paredzeetaas garumziimes un kaadas veel tik ne ziimes pashlaik nevaru.
|
|
|
[14 Sep 2003|02:34am] |
|
īstenībī šī bija nesakarīgu notikumu bagāta diena. pamodos no vecmāmiņas zvana, kurā viņa mīļi atgādināja, ka 1dien manai māmiņai ir vārdadiena. tālāk sekoka došanās uz veikalu pec higēniskās lūpukrāsas, kuru tā arī netika nopirkta, toties nopirku šalli. to visu vēl amizantāku padara tas, ka šalli principā nelietoju. brauciens uz savu ābeļdārzu pārvērtās par slapstīšanos kaimiņu ābeļdārzā (viņiem vienmēr ir garšīgāki āboli). šūpošanās pie kaut kāda dīķa. ak, un patrakošana pa trasi ar nesavu auto. vakars gandrīz sveču gaismā, kūpot vīrakam. pagriežos un arī gulta jau ir saklāta. laikam viss šodien padarīts.
|
|
|
[14 Sep 2003|11:15am] |
Fuck, kādus 4 mēnešus man nebija pienestas brokastis gultā, un te pēkšņi tikko pamodos no tā, ka ap mani gutā tiek krāmēti šķīvji + teksts : "Saulīt, brokastis!" Nezinu, tiešām nezinu vai tas bija laipnums, vai arī savādāk mani šorīt neviens nebūtu varējis pamodināt. Ir jocīgi ēst brokastis gultā, ja aiz loga sēžh 5 baloži, kurus neviens nekad nav tā aplaimojis.
Tikko piezvanija gandrīz-tētis un pateica, ka manam gandrīz-brālim shon dzimšanas diena. Ak, ko es bez jums mīļie darītu!
|
|