- 18.3.13 20:45
-
Tās tukšās,melnās,skumju un pilnīga panīkuma pilnās dienas neizbēgami ir vajadzīgas.
īpaši,ja viņas it tik intensīvas,tad zini,ka nāk ,kas ļoti labs,spēcīgs,jauns.
šorīt izdusmoju pēdējo melnumu.un izskumu pēdējo tumkšumu.
un tad mājās prieku ienesa ciemiņu,ciemiņiem paldies pateicu ar ķirpja zupu.kamēr ciemiņi priecājās,es sāku rušināties pa savu palodzes dārziņu.un tad mani gandrīz no kājām nogāza tā atskārsme,ka tā taču ir MANA sirslieta.
Un tad ciemiņi aizbrauca,un es audzēju sava prieka sajūtu ļaujoties svaigajām idejām ,kas pēkšņi sāka plūst manā prātā.
un tad es izdomāju,ka jācep maize.kāmēr maizīte rūga,es klausījos divu ļoti spēcīgu,cienījamu un burvīgu sieviešu sarunā.Saiedvesmojos vēl vairāk.un jā,dzīvei nav jābūt tādai,kā vairums tev saka,kā jābūt.Tu dzīvo,tu jūti,tu ļaujies,esi pateicīgs,esi priecīgs,baudi,dari no visas sirds,dari kā jūti par pareizu esam,mīli,cieni,novērtē,strādā,dzīvo.
Saiedvesmojusies kāpu augšā uz virtuvi likt maizīti cepties.
Pa visu māju skaisti skan Billie Holiday.Uzkarsēju krāsni,izmīcu maizīti,noskaitu tautas dziesmu,uzlieku krustiņu un māja sāk smaržot pēc siltuma,laimes,mīlestības,miera.
Aizdedzinu sveces,aikūpinu zālītes,izvēdinu māju,BAUDU!
Šādu brīžu dēļ ir vērts dzīvot!