|
|
|
Oktobris 4., 2005
08:54 - Labrīt! (-;
Gandrīz trešdaļu gada dzīvojot otrupus jūrai es pārliecinos, ka te es guļu tā kā maziņš lāčukiņš, neatkarīgi no tā, kurā pusē šaurumam atrodos (-; Kas te ir tik nomierinošs un relaksējošs??? (-;
Vakar gāju mājās no ofisa. Novilku savu kartiņu, ievadīju kodu un taisīju durvis vaļā... un tad tik sākās... signalizācija gaudo pilnā rīklē un es tā kā maziņš ezītis apjucis grozos riņķī. Glābt mani mēģināja kolēģe, bet tik un tā, tie Falck (te viņiem tādi arī ir) puiši bija klāt. Pētīja mani no galvas līdz kājām un otrādi, grozīja uz riņķi, pierakstīja personas datus un tad teica, ka es varot iet mājās ja gribot.
Es šiem pretī: nevaru, kā jūs tiksiet ārā?
Viņi: mums ir atslēgas un kartiņa!
Es saku: ak tā un tad jūs droši variet ņemt ko gribiet un iet mājās?
Šie smej, saka, ka nākamreiz ņemšot mani līdzi, ja vēlreiz šitādus pekstiņus nostrādāšot. Atstāju šos rakstīt papīrus par to ka no manis jānočārdžo un devos mājās. Redzēs vai ofisā viss šorīt būs uz vietas (-;
Tādi lūk pīrādziņi...
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |