| 2:09a |
ARTŪRS SKRASTIŅŠ - garāmgājējs
iekštelpas - autoosta - rīts
es sēžu blakus taksofonam, es esmu tikko pamodies. pie manis pienāk garāmgājējs
garāmgājējs: Jums žetons būs taksofonam?
es: Žetons? Es neesmu ēdis brokastis! Jā?
garāmgājējs: Es nezinu..
es: /dusmās/ Es šeit nakti tikko pārlaidis! Ja?
garāmgājējs: Nu jā, klausies..
es: /pārtraucu, dramatiski/ KUR - /pauze/ - kur gan atrasties var žetons tādam, kam neatrast pat vietu mājās?
garāmgājējs: Nu, es tikai.. paprovē žaketē?
es: /vēršos pie publikas/ KUR - /pauze, efekts kā pērkongrāvienam/ - kur gan atradīsies žetons tādam, kam neatrast pat krūtīs savu sirdi?
publika žēli palūkojas, daži pārmet un sašutuši murd, daži turpina ierastās gaitas. Garāmgājējs stāv man blakus un nezina kur likt rokas, ko iesākt. Es pieceļos kājās un piepeši ķeru pie sirds
es: Nudien! /mana seja top bāla (pirmās raudzes tēlojums)/ Tā nepukst vairs! Klusums - klusums tikai stindzinošs! Es nespēju!
es sabrūku uz grīdas, drāma, kāda nervoza sieviete iesaucas |