| 10:18p |
/aina kas izceļ manu personīgo meistarklasi + prezentē filozofiskas pārdomas/
ārā - parks - vakars
es eju pa grantētu celiņu vientuļš
es: Esmu bijis nenovīdīgs un egoistisks. Bet es taču atdevu viņai savu SIRDI! Sirdi, vai dzirdat? Varbūt tas ko viņa saka nozīmē ka viņai tās nemaz nevajag. Bet vai ja es iedodu puķes maestro, viņš tās neņems ja viņam nevajag? No otras puses tas nenozīmē ka man ar viņu jāved kopdzīve. Bet puķes ir puķes un sirds ir sirds. Jebkurā gadījumā lai tas notārs zvana kamēr līķus uzmodina - nešķiršos un viss! Velns lai aizrauj šo nešķīstību!
/griežu zobus, savelku dūres, skatos uz mēnesi/ |