[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are the 12 most recent journal entries recorded in
liepinriepinjsh's LiveJournal:
| Sunday, January 24th, 2010 | |
| 6:46 pm | Ārtelpas - Pulkveža Brieža ielas pagalms - rīts Es savelku cieši mēteli sev apkārt, īpaši sargājot kaklu. Es klepoju aizvilkdamies, manās acīs visapkārtklīstošs izmisums. Es griežos, griežos.. Un saņemos. Es palēkāju pa trotuāru, iesildos - saņemos. Atceros enģelisko zēnu un dodos uz bērnu spēļu laukuma pusi. Spēļu laukums ir tukšs, es apsēžos uz soliņa, taču šeit gaismotājs būs īpaši prasmīgs - zēnam no ēnām jāuzrodas kā fantomam. (Izrādās, viņš jau visu laiku būtu bijis uz skatuves) zēns: Hallo, cienītais! es: /satrūkstos/ Ko-e? Kas nu, tas.. Sveiks! zēns: Vai tad darbā jums nav jābūt? es: Darbā? Uz ko tu te tēmē? Kas tas vispār - kur tad tev pašam jābūt? /es apķeros, ka mani gadi man tomēr piešķir autoritāti/ zēns: Es esmu brīvlaists. /spirgti/ Neuztraucieties! Es tikai gribēju uzsākt sarunu. Es vēl nevaru saredzēt dvēselē; bez zināma ievada neiztikt. es: /rūgti iesmejos/ Dvēselē! zēns: Tomēr ciniķi jums nevajag tēlot. To vismaz redzu - šis izmisums sakņojas... nemateriālajā. es: /asi, pēkšņi/ Kāpēc? Kāpēc gan? Man pietiktu ar labu sievu. Ar mīlīgiem brīžiem.. Un kas tad tur tāds ārkārtējs? Saki - vai tas ir kas ārkārtējs, ko es prasu? zēns: Nebūt! Bet k a s pie jums noturēs - kas sildīs viņu? Vai tas jums ir? es: /pēkšņi nobālu (gaismas?), esmu bez vārdu/ zēns: Jūs gribat enģeli! Labi. Jūs gribat Staburadzes meitu. Bet pats esiet atvars! Cik plūstu jums pretī no klinšainā krasta, tik sasūktu sevī bez atdeves, bez... jā, bez pat apskaidrības par to, ko darāt. Un tā viņa izbālētu.. Un jūs tikai tad pamostos, kad saule jau sildītu citviet. Un teiktu "Kas nu? Vai tā tu man atmaksā par kopdzīves gadiem!?" es: /pieceļos/ Pietiek! Pārstāj, es saku! /bet tūlīt pat nokrītu zēnam pie ceļiem/ Ko tad man darīt? Ko darīt, ko darīt? Tev ir taisnība, rēgs - jo kas gan tu cits - bet palīdzi, palīdzi! Neizgaisti, palīdzi! zēns: /iziet skatuves priekšā, dzied trallinošā soprānā/ Ballāde. Kur izmisums nosēžas aust savus tīklus, Tur laikus jau nelaimei izkārtots ceļš. Liegs saulesstars neredzēts izsenus gadus Tik lietus no zemes tās dzīvību smeļ Vai varēs caur miglai, kas ieskauj šos rēgus Tur izspraukties cerības ziņnesis kāds? Jā gan! Saukdams nopakaļ mūzikas spēkus To paveikt it droši spēs izdziedāts vārds. /gaisma pār viņu izslēdzas un zēna vairs nav; nošalc vējš, un uz mani tagad ieslēdzas blāvi zilgans stars. Es esmu apburts, ilgi nekustos/ es: Ko gan viņš teica? Kāpēc es nepierakstīju! es: ... es: Muzīka! Kazi Valdis vēl nebūs aizbraucis. Viņam taču bija ģitāra. Es tagad zinu - es atspēlēšu zaudēto! /satraukti aizskrienu, murminu/ Vārdi, vārdi.. Liecieties kopā, vārdi |
| Friday, October 30th, 2009 | |
| 10:41 pm | Wie soll ich mich in dieser Situation verhalten?  Was soll ich tun? |
| Sunday, August 23rd, 2009 | |
| 6:44 pm | Iekšt. - pie Valda dzīvoklī - Agrs rīts Es sēžu ar kafijas tasi pie loga un vēroju kāda Pulkveža Brieža ielas mājas pagalmu. Esmu sērīgs, taču mazliet tāds kā uzmundrināts. Tad ienāk Valdis tikai ar dvieli aptinies, bet ļoti atklāts ir viņa torss. Pāri plecam viņam kaklasaite, ko viņš nodomājis siet. Tā ir sarkana ar sidraba strīpām Valdis: Nu, zēniņ, mums pienācis laiks doties. Nu ko? Dosimies? Zēniņ? Es: Es sāku pārdomāt. Neapvainojies neko - bet es tiešām sāku pārdomāt. Es nupat redzēju pagalmā brīnišķīgu skatu. Tāds nebūs mums pa ceļam! Valdis: Ei nu! Kā jābrauc tā raustās. Es tev jau teicu - mīkstmiešus man nevajag! Šitāds.. es: Izbeidz. Es novērtēju tavu laipnību mani uzņemot. No tiesas novērtēju. Bet es redzēju tādu skatu. Tas mani iedvesmo! Saproti - tur.. /es esmu ārkārtīgi aizrauts/ Valdis: velns parāvis! idritvaikociņ! Velns saspēris manu sasodīto stenderi! velns lai parauj! es: Draugs.. Valdis: Velna sasodītie milti! Čūskulājs! es: Valdi.. Valdis: Nē! /piepeši sarkanu seju/ Mēs izbraucam pēc septiņpadsmit minūtēm. / Viņš izņem sulas paku no sava vecā ledusskapja un dzer neapstājies/ es: Kamēr tu dzer, es nozagšu tavu /un es pieņemu viņa valdonīgo izteiksmi/ "nē!". Un tā es šeit stāvu - nē! Es atradu kādu, kas man palīdzēs. Tur pagalmā viens zēns... Valdis: /iemet sulas paku izlietnē/ Klausies, sentiment. Man vajadzēs palīgus, jā? Es nebraukšu nekur bez palīgiem. Un es tev palīdzēju! Tu tikai ņem, tu nedod. Vai tanī /izsmējīgi/ skatā .. vai tur arī ieraudzīji emociju, kuru izsūkt, vampīr? Vai tas /izsmējīgi/ zēns.. palīdzēja meitenei no šūpolēm nokāpt? Vai to tu sauc par /izsmējīgi/ skatu? es: Tā bija! Zēns palīdzēja meitenei no šūpolēm nokāpt. Un viņai bija nošļakstīts mētelītis. Un viņš to noslaucīja ar piedurkni Valdis: Tas notiek katru dienu. Es domāju, ka viņu izīrējuši. Viņu nudien izīrējuši. es: Nu tad lai mani arī izīrē! Es iešu un asistēšu. Es to darīšu no tiesas Valdis: Klausies! /un viņš mani sagrābj pie apkakles/ Tas nav nekas! Tu gribi ko - meitenēm palīdzēt? Meitenes ir nelietības ligzda. Un es tanī ligzdā .. /viņš ietur pauzi, kurā apcerīgi palūkojas uz griestiem/ es: Tu runā pāri.. /bet tieku pārtraukts! pēkšņi apgaismotājs norauj staru no manīm un uz Valda uzliek/ Valdis: /iznācis uz priekšu/ ..naudu - dzin dzinn! Cerības - paf paff! Jaunību - žvīkt žvīkt! Draugus - draugus.. Un visubeidzot - visubeidzot... /un pauze atver skatītaju mutes/ sirdi. Jā? Nē? Varbūt nē? Varbūt tu arī - nē? es: /un stars ir atpakaļ/ /pieceļos/ Jā! Un tur es to atpakaļ meklēšu! Valdis: Tad prom! Prom - un nerādies. Un tas iekļauj pagalmu. MANU pagalmu. Lai mani sasper zili zaļās debess liesmas - tas iekļauj manu pagalmu. Ja tu tur domā mētelīšus.. es: /salti/ Paldies. es eleganti iemetu karotīti tukšotajā kafijas tassē. Skan liega muzīka ---- Iekšt. - kāpņutelpa - tas pats rīts es: /sēžu uz pakāpieniem/ Ko es daru? Ko es daru!? Vai es pareizi daru? /saķeru galvu rokās/ Gan jau ka pareizi es daru. BEt es to zēnu nemeklēšu. Kazi - tas bij enģelis? Un tie jau tikai iedvesmo. Pie rokas neņem - tikai iedvesmo. es pieceļos un galvu dziļās domās nokāris pa kāpnēm kāpju lejup. |
| Monday, July 13th, 2009 | |
| 1:30 am | --- Strautiņš plūst un čalo vien Apšu lapas vējā skrien Mežā mijas rudens krāsas Lai gan gaisā pavasar's Kas tur dauza, klaudzina? Neredz - kā lai uzzina? Svilpiens palīdz maigi spējš Dzenis rokā nolaižas Mežs, mežs, sūnu elpa Grezna tava plašā telpa! (sveiciens meža dienā, 13.jūl) --- |
| Sunday, May 31st, 2009 | |
| 5:23 am | Iekšt. - kafejnīca "Pīrādziņi" - agrs rīts esmu pasūtījis tēju, kad dzeru to, man dreb rokas. Fonā skan melanholiska krievu elektroniskā muzīka no astoņdesmitajiem gadiem. piemēram, grupa aļjans Valdis (pienāk): Klausies, vecais. Kas tev īsti ir? Nu? es: /izjusti nopūšos/ Būtu tu man labāk jautājis - kas tev... nav. Valdis: nu labi. Kas tev... nav? es sakrītu uz galda elsās. Valdis: (uzsit pa galdu): Nu, pietiks! Ko tu činksti, ko? Tu caur dzīvi arī tā - činkstot? Un vēl uz kaut ko šeit pretendē. Nē, nu vismaz izbeidz pretendēt! Dzirdi, ko? Pretendēt izbeidz! (viņš krata mani aiz apkakles) es: Bet es.. Valdis: KAs? (viņš pieliek roku pie auss) Ko tu teici? Kas tas tāds ir - "es"? Kur nav sirds, tur nav ari "es". Tur ir tikai čaumala. Dzirdi? Nulle, negatīvs! Personae nihilo es: Tad ko man darīt, sasper visu jods! (es iztaisnoju muguru stalti) Ko man iesākt šeit? Vai nu tu iesaki kaut ko vai arī projām, diletants. Dienaszaglis.. Man pārmetumu gana dzirdēts Valdis (aizsvīlies): Ieteikt... es tev ieteikt netaisos. Es darīt taisos es: Darīt? Ko darīt? Valdis (pagriežas uz krēsla pret skatītājiem, bet skatās tālienē): Braukt. Braukt prom, sevi atrast es: Cietumā tev sevi atrast Valdis (uz mani): es palūgšu.. es: Nu ,nu? Valdis (atkal pret skatītājiem, šoreiz gaisma nodziest, prožektors apspīd ): Kas cits vēl likteni reiz latvju tautas nes? Ja tumšā Daugava, tik Daugava tā ne, Bet liktens mani vīlis - tai jaunu lūdzos es, Līdz reizi tā man čukstēja - Al-taja virsotne. (atpakaļ uz mani, gaisma atkal ieslēdzas) Kur piedzimst Daugava tur atkal dzimšu. es: (patiesi aizgrābts, esmu rokās sazņaudzis galda vaskadrānu) Es arī braukšu! Valdis: ļoti labi. Es izbraucu rīt es: Kā tu brauksi? Valdis: Man ir mikroautobuss es: Un ar tādu kalnā? Valdis: Tam ir propellers (aizkars krīt) |
| Sunday, January 4th, 2009 | |
| 12:36 pm | tikai es un ARTŪRS SKRASTIŅŠ ārā - Ernesta Birznieka-Upīša iela - agrs rīts Mēs ar Valdi ejam pa ielu, es esmu nomierinājies, taču v ā r ī g s. Tas noteikti jāredz publikai. Valdis: Nu, jūs uz mājām? es: /pret publiku, nokaru galvu/ Ja tikai tas būtu tiesa, draugs. Ja tikai vien. Valdis: Cepuri augšā! Es arī nekur nesteidzos. Es būšu pagodināts par jūsu kompāniju savos ceļos es: Tā? Vai jums kāds, tā teikt, mērķis? Valdis: Tik vien tas, kurš katram kuram ir ar otru kopīgs, draugs - tā laime, laime izsapņotā! es: /ironiski, kā izsmējīgi/ Ko sakiet!? Kur lāpsta, Sprīdīti? /ķiķinu/ Valdis: /nospļaujas/ Sprīdītis! Tas laimi tikai vārdos teic, bet kur tam rēķins kāds, kur virzītājs spēks? Tikpat aklais uz lauka pogu atradīs. Nē, nē. Es vados pēc droša kompasa Viņš smīn un papliķē pa žaketi krūšu kabatas reģionā. es: /pusčukstus/ Vai tiešām jūs domājiet...? Valdis: /pēkšņi/ Pīrādziņi! Ejam iekšā, sasildīsimies. Ko? nozvana durvju zvaniņš, un Valdis nozūd iekšā. Jau grasos sekot, bet tad - parādās vējš (to tēlo bērni ap 10-12 g. zilos triko, vēlams ar deju prasmēm, konsult. horeogrāfu. Tie sadevušies rokās izveido viļņojošos ķēdi) vējš: /kustībā no kreisās uz labo/ Š-Š-Š! Ī-ū-ī-āū! Š-Š-Š! Ī-ā-ū! Vējš traucoties man garām, sāk griezt mani uz riņķi es: Vai! vējš: /kopīgā dziesmā/ Seko man, kur spirgti skrienu, Caur ikkatrai durvij lienu, Iekšā gan es nepalieku, Mani tālāk skrējiens ved! Seko man, kur mūžam skrienu, LAime nesnauž vienuviet! Ne man šķēršļa, ne man sienu, Laimīgs, kurš prot mūžam skriet! Vējš it kā pieķēris pie rokas, bet atlaiž, nozūd (dejā), dzidri smej. Es vēl sagriezies uz riņķi, Tomēr pieturos pie durvju roktura, beidzu riņķot ar skatu pret zāli. ļimstu, manī spraigs iekšējs konflikts. es: /ar roku pie pieres/ Nē! Spoki, vīzijas! Klaiņotājs gars! Bet es cilvēks vēl! /situ pa sirdi/ Es cilvēks vēl! Spējš trauciens ar roku aizgājušā vēja virzienā. Es sekoju pa durvīm iekšā. Uz dažām sekundēm mirgo sarkanas gaismas ar dzeltenu, zelta toni |
| Friday, November 28th, 2008 | |
| 3:45 pm | joprojām ARTŪRS SKRASTIŅŠ - garāmgājējs OLGA DREĶE - skeptiska sieviete ārā - agrs rīts - apmācies, tumšs sastaptais garāmgājējs nes mani ārpus stacijas, kurp svaigāks gaiss. es lēni atgūstos (elšu) es: /vārgi/ Merkūr? Tas tu? garāmgājējs: Mani sauc Valdis. es: /agonizējoši/ Merkūr, mans dēls! Valdis /nokrata manu sastingušo stāvu/: Ei, veci! Kas nu vēl nebūs ko? Kas tie par jokiem - ko? es atgūstu apziņu, horeogrāfs šeit varētu spīdināt vāju gaismas staru, vairāk kā blāzmu. es: Ak, tas tikai jūs. Valdis: Jums palika slikti uzgaidāmajā telpā, draugs. Slikti ar sirdi es /saausos/: Sirdi? /ķeru pie krūtīm/ Jā, jā. /notraušu sviedrus/ Jā, jā. Valdis: Bet beigās es jau domāju ka delīrijs. Saucāt pēc /pauze/ Merkūra. es: /individuālā klase/ Ak, Merkūrs! Merkūrs, dēls sen zudušais! Vēl tobrīd likās man, ka mīlestība ir no svara. Bet ko gan cilvēks viens pret upes krācēm spēj? Lai tik cik spēka nelaimīgais pretim dara - tam pāri straume mutuļo un postu sēj. Merkūr! Tu izgaisi un neatgriezies vairs! Vai tad - vai tad man sāka stāties sirds? /čukstus/ Merkūr... garāk iet skeptiska sieviete un dzird tik pēdējo frāzi. tā noraugās uz manu saburzīto uzvalku un manu kompanjonu ādas jakā viņa: Tāds tādu atrod Valdis: Jūs klusējuši būtu! Cilvēks slims, vai neredzat? viņa: Ha! Tādu slimnieku ik stūrī mētājas Valdis: Jā? Tad pamest tos un augšā necelt, tā? viņa: Necelt glāzi. Tad pašu nevaj'dzētu celt publika apstiprinoši murmina. vārgums atkal pāršalc mani - acis aizklāj tumsas plīvurs /tas izpaužas tā, ka nodzēš gaismu/ |
| Tuesday, March 4th, 2008 | |
| 2:09 am | ARTŪRS SKRASTIŅŠ - garāmgājējs iekštelpas - autoosta - rīts es sēžu blakus taksofonam, es esmu tikko pamodies. pie manis pienāk garāmgājējs garāmgājējs: Jums žetons būs taksofonam? es: Žetons? Es neesmu ēdis brokastis! Jā? garāmgājējs: Es nezinu.. es: /dusmās/ Es šeit nakti tikko pārlaidis! Ja? garāmgājējs: Nu jā, klausies.. es: /pārtraucu, dramatiski/ KUR - /pauze/ - kur gan atrasties var žetons tādam, kam neatrast pat vietu mājās? garāmgājējs: Nu, es tikai.. paprovē žaketē? es: /vēršos pie publikas/ KUR - /pauze, efekts kā pērkongrāvienam/ - kur gan atradīsies žetons tādam, kam neatrast pat krūtīs savu sirdi? publika žēli palūkojas, daži pārmet un sašutuši murd, daži turpina ierastās gaitas. Garāmgājējs stāv man blakus un nezina kur likt rokas, ko iesākt. Es pieceļos kājās un piepeši ķeru pie sirds es: Nudien! /mana seja top bāla (pirmās raudzes tēlojums)/ Tā nepukst vairs! Klusums - klusums tikai stindzinošs! Es nespēju! es sabrūku uz grīdas, drāma, kāda nervoza sieviete iesaucas |
| Sunday, January 27th, 2008 | |
| 10:18 pm | /aina kas izceļ manu personīgo meistarklasi + prezentē filozofiskas pārdomas/ ārā - parks - vakars es eju pa grantētu celiņu vientuļš es: Esmu bijis nenovīdīgs un egoistisks. Bet es taču atdevu viņai savu SIRDI! Sirdi, vai dzirdat? Varbūt tas ko viņa saka nozīmē ka viņai tās nemaz nevajag. Bet vai ja es iedodu puķes maestro, viņš tās neņems ja viņam nevajag? No otras puses tas nenozīmē ka man ar viņu jāved kopdzīve. Bet puķes ir puķes un sirds ir sirds. Jebkurā gadījumā lai tas notārs zvana kamēr līķus uzmodina - nešķiršos un viss! Velns lai aizrauj šo nešķīstību! /griežu zobus, savelku dūres, skatos uz mēnesi/ |
| Friday, January 25th, 2008 | |
| 11:14 am | HARIJS SPANOVSKIS - kaimiņš
Iekšt. - kaimiņa dzīvoklis - rīts es: Vladislav, es nezinu ko man darīt kaimiņš: Kas vainas? es: Mana sieva.. tā vairs nemīl mani. kaimiņš: (miedz ar aci) Vai jums ir... (miedz ar aci, baksta ar elkoni, smīn) ...problēmas? (ķiķina) es: Nē, Vladislav. Nesaskaņas manuprāt slēpjas tīri emocionālā līmenī kaimiņš: Man bail ka nezināšu ko teikt. Bet toties man ir zefīrs un tēja. es: (pielecu kājās, drāmas paraugklase) Slotaskāts! Vai tavās krūtīs neatrodas sirds? kaimiņš: (mistiski) Bet vai tu esi... (dramatiski) ...uzdevis šo jautājumu pats sev? /es salūstu/ |
| Wednesday, January 23rd, 2008 | |
| 3:06 pm | mans scenārijs: AKVELĪNA LĪVMANE - mana sieva un es - PĒTERIS LIEPIŅŠ Iekšt. - virtuve - agrs rīts tā ap septiņiem sieva: Tu labi zini ka es nekad negribēju tevi precēt es: Es darīju tikai to, ko man lika sirds sieva: Tev nav sirds, tu negantais. Tu to esi pārdevis velnam es: Ja? kā tad es varu dzīvot? sieva: Liec mani mierā /es tēloju iekšējo konfliktu, nostaļģiju/ |
| Tuesday, January 22nd, 2008 | |
| 11:42 pm | es apēdu servera resursus jo esmu ļauns - AMM! |