- 9/1/19 11:05 am
-
(..) Ja man dzīvē jāatsakās no kaut kādiem iedomātiem modeļiem, es vienmēr esmu to jutusi. Šīs attiecības, pārkāpjot visas zināmās robežas, ir novedušas pie nepieciešamības kaut ko mainīt. Domāju, varētu attaisnot, ja justos pazemota par to, cik ilgi esmu velti pūlējusies, lai mums viss izdotos. Bet jūtos lepna un priecīga, ka esmu sapratusi reto un jauko iespējamību, kāda mums bija, kamēr tā nezuda, un ar vistīrākajām un vissirsnīgākajām jūtām darījusi visu, ko spēju, lai to saglabātu.
Tagad esmu samierinājusies. Šajā briesmīgakā beigu brīdī varu atklāti atzīties, ka nezinu, ko būtu varējusi darīt, lai mēs nonāktu tajā skaistajā nākotnē, kāda būtu varējusi izveidoties.
Par spīti sāpēm, esmu laimīga, ka pazinu tevi šajā īpašajā veidā, un vienmēr kā dārgumu glabāšu atmiņas par kopā pavadīto laiku. Kopā ar tevi esmu augusi un daudz ko mācījusies no tevis, un zinu, ka arī pati esmu devusi lielu pozitīvu ieguldījumu tevī. Kopš sastapušies, mēs abi esam kļuvuši labāki.
(..)
Joprojām palieku tavs draugs un zinu, ka tu esi manējais. Mana sirds ir pilna ar maigu mīlestību un dziļu cieņu, kādu, tu zini, pret tevi jūtu, tāpat arī ar bezgalīgām skumjām par to, ka iespējamībai, kas bija tik pilna ar cerībām, tik reta un skaista, jāaiziet nepiepildītai.
R. Bahs "Tilts pāri mūžībai"
last.fm