[ fiction impossible]

http://www.satori.lv/?src=blogs&st=44

Ierakstīts: 19. jūlijā, plkst. 11:12

ar mani ir līdzīgi.
->samējos.

šodien pēdējais viesis bija m.pujāts+ 2 meitenes.
kamēr dāmas izvēlējās "jautrās mandeles",pujāts eleganti apsēdās uz krēsla un skatoties uz augšu,savā fa# mažorā noskaldija
"ar cilēkiem ir tā pat kā ar vārdiem,ja tie nav īstajā laikā un vietā,tiem nav jēgas"

un aizgāja ar jaunu dzejoli kabatā..

ar vīģes lapām piesegušies,iet kaili falli rīgas ielās.

skan oda priekam.

D(iena)
I(elas)
E(lpas)
V(ijas)
I(eskauj)
Š(alcošās)
Ķ(epās)
A(lkas)

mirklis ir
ilūzija ar zobiem
kas kāri iekožas
mirklis asinis noslauka
eļļainā lupatā


/sēdēji rasaskrēsliņos/


pēc darbiem veldzēji
savas rokzvaigznes
pēdas


aizgājušogad veidojām
savu māla
zemi


puķes
poētiska agresija

http://www.apollo.lv/portal/fun/36/articles/77681


->es pievienojos [pēdējā maltītē makaronu-siera zupa + baltmaizes šķēle]

nododu stafeti kādam puikam no kambožas

tikai neizzūsošā ticība labajām pasakām, kas vienmēr ar laimīgām beigām, vēl aizvien neļauj nodzēst gaismu manā istabā arī naktīs.
un, protams, ir sāpīgi noraudzīties kā tev tuvs cilvēks[ieskaitot arī sevi] mocās ārprātīgās sāpēs, bet nekādi nespēj viņam [sev] palīdzēt, tajā brīdī sajūta ir pavisam nožēlojama, tici man. un tā vien reizēm gribas laiku, kaut mazliet, bet pagriezt atpakaļ... turklāt vēl tās visas likumsakarības! tā vien liekas, ka kāds augstāks spēks par tevi atklāti ņirgājas..

un tu ļaujies nemitīgajām asaru straumēm, un domās jau esi uzvilcis mastā visus iespējamos baltos karogus kā padošanās zīmi, līdz viss ir izraudāts sauss.|kad okeāns tuksnesī pārvēršas|liekas, nekas vairs, pēc visa pārdzīvotā, tevi nespēj satraukt. un tu vairs īsti neatšķir, kur beidzas sāpes un sākas prieki, vai otrādi.
ikreiz, kad nejauši izlaužas smaids uz lūpām, atceros savu cilvēku[sevi],kurš mocās ārprātīgās sāpēs, un es it kā pārmetu sev par smaidu, ar domu, ka man nav tiesības smaidīt!

lietas,priekšmeti,atmiņas un realitāte- viss ir tik ļoti sajaucies savā starpā..
un domājot par savu cilvēku[sevi], rodas jautājums, kādēļ, nu, KĀDĒĻ tieši labajiem cilvēkiem [šo saitu neattiecinu uz sevi] ir jāpārcieš tādas sāpes?

un tikai neizzūstošā ticība labajām pasakām, kas vienmēr ar laimīgām beigām, liek man ticēt, ka rudenī sūrajām ciešanām būs saldi augļi[vai gluži pretēji mierīgas beigas]

temati daudzi un dažadi - sižets viens un tas pats!- DZĪVE.

reiz sen, sen[varētu pat teikt ļot,ļot]man veca večiņa[pret manu gribu izlika taro kārtis
un..
->tu atšķirsies ar skaistumu un laipnību.kādā ceļojumā ar to tu iegūsi ļoti ievērojuma cilvēka sirdi.
[jūs nespēsiet ticēt?->bet tas ceļojums bija uz rīgu]

->daiļās mūzas stāvējušas pie tava šūpuļa un tavs talants apgaros pasauli.
[vēljoprojām meklēju..]

->liktenis gatavo tev laurus. tu sasniegsi mākslas kalngalus un nemirstību nākamās paaudzēs
[es gaidu..]

->viss ko pasāksi tev laimēsies.tu 10kārt sassniegsi to pēc kā tu esi ilgojusies
[vairs jau neticu]

->tev lemta īsa mīlas svētlaime,bet atmiņas par to pavadīs visu mūžu.
[reiz jau bija..]

[reizēm liekas ka šovasar miršu]

tādās naktīs
es raudu uz augšu

rīts mostās ar
.kūstošām cerībām


tas viss izskatās
eleganti idiotiski

tikai Gadījums
aiz rokas
parrāva mani tajā pusē

"šī pasaule ir komēdija,tiem kas domā, traģēdija tiem, kas jūt;- ne velti tu smejies,-es raudu."

mans interpretējums.

Kādēļ cilvēki reizēm tik ļoti lēti kretinē ar aprobežotiem paņēmieniem cenšoties sevi uzsvērti pierādīt? Tas ir tik stulbi! Cik var dzīvot kā vistu kūtī, kur visi cenšas uzlīst augstāk par visiem, nostumt malējos un apdirst apakšējos? Tas ir tikpat stulbi, kā apzināties, ka pats būdams cilvēks es reizēm tik ļoti spēju ienīst cilvēkus... Tas pārspēj visus neprāta neprātus, genocīdu un pasaules karus.
Labi es tomēr atgriezīšos pie tām pašām sūdu būšanām. Todien viņš atkal sastapās ar ļoti dažādiem ļaudīm; godkārīgiem, savtīgiem, dažādu vielu apreibinātiem, dažādu strauju notikumu apreibinātiem. Viņš atkal sajutās ierauts nekomfortablā lietu virpulī un vienīgais ko viņam gribējās bija pasūtīt visu pasauli dirst, bet lai to izdarītu ir vajadzīga zināma drosme. Tas viņam lika aizdomāties par to, kas tad liek justies cilvēkiem drosmīgiem un spilgtākais, ko viņš spēja iedomāties, bija atriebības kāre. Atriebjoties drosme izpaužas visdažādākajos veidos;
1. Fiziski ietekmējot atklāti,
2. Fiziski ietekmējot slēpti, t. i. pašam atriebējam slēpjoties aiz kāda muguras,
3. Ar rīcību garīgi un morāli sāpinot atklāti,
4. Ar rīcību garīgi un morāli sāpinot slepus, t. i. krāpjot, apmelojot aiz muguras.
5. Aizskarot ar vārdiem,
6. Publiski izsmejot,
Cilvēki kļūst drosmīgi arī ar dažādu stimulējošu vielu palīdzību un viņam šis veids likās vispieņemamākais. Jo vairāk viņš lietoja, jo vairāk viņam gribējās. Ja vien tas būtu iespējams, viņš izlietotu visus Pasaules stimulējošo vielu krājumus...
Kā ir ar Tevi,mazo draudziņ...???...

[..]vairāk par visu viņš necieš melošanu.
vairāk par visu viņš prot melot...[..]

[..]braucot ar 7.tramvaju pie tirgus pa logu redzēju skatu:
puika ar treniņbiksēm,kurām ir 4 svītras[tātad urla 4 pakāpē] skrien ar somu,pakaļ vecis melnā [īsts musuļkalns]
nogāž gar zemi puiku. un sāk sist pa seju ar kulakiem.visi iet garām pat nepakustinot acis.
asinis šķīst. garāgājēji turpina ignorēt.

es aizbraucu neredzot turpinājumu...[..]




p.s.te noderētu superpolicists.

vēmaņu dārzs.
saruna starp diviem večiem:
- nu, i'nafig,velcies mājās..
[otrs urkšķ kaut ko zem deguna un liek kreklu biksēs]
-man ar tevi kopā iet ir tīrā pornogrāfija,jo visi blenž tev biksēs.
[jūtams,ka ņemts,kas stiprāks aiz sirds]


p.s.mēģini vizvālot,šo šizvālo

saka jau " negaidi,kad klinģeri kritīs no gaisa"
bet,
šodien izgāju pie mājas uz soliņa uzsmēķēt.
sēžu.
termokrūzē pagatavota kapija[tanzānijas]+Vogue [nav tēmēts uz dž.džārmuša "kafija un cigaretes"]
uz sola paklāts lakats,lai nesasmērētu bikses.
smēķēju.
un...
[bomm]
nokrīt man blakus beigts putnēnu mazulis.





p.s.labi ka ne liela vārna un labi,ka ne uz galvas.

vakar puika aizbrauca stažēties par ārstu uz pašu Pizu-itālijā[nekļūdaties,ja prātā ienāk šķībais tornis].
palīdzējām iztukšot istabas saturu.
un viņš rīkoja savu [nevajadzīgo]mantu izsoli.
tā es [pilnīgi par baltu velti]savā īpāšumā ieduvu:
1.vīraka smaržkokociņus
2.1/2 degušu sveci
3.pušainu mob.tel.[remonts 15Ls]
4.MOMENTA līmi
+vēl šādus tādus sīkumus




p.s.gan jau reiz noderēs

jāņu vakarā nolīdu no visiem uzsmēķēt savā ābeļu dārzā...nost no visiem,lai varētu pabūt ar sevi.
[blakus lielceļš]
sēžu.smēķēju.
iet divi kaimiņpuikas.
saruna[viņu]
[..]
- tev nekad negribas dirst,kad esi uzsmēķējis?
-nē!
-a'man gan vienmēr..
[..]
piedodiet,
pieķēru..

[- tu pēc veļas aizgāji?
-jā!
-tu broksastis paēdi?
-jā!
-tu zāles nodzēri?
-jā!
-nemelo?
-nē!
-tu mani mīli? ]
interpretēta a.neiburga

laiks
un
cilvēki
nežēlīgi
kas
par
to
ja
jau
vakardiena
ir
garām
un
dvēsele
klusē
kas
par
to
lāčiem
ziemā
jāsmēķē
zāle
divdabji
klusējiet
laiks
mani
mīlēt
diena

Es gāju
Līdz
Pasaules malai
Sekojot
Sirds balsij
Savai
Es stāvu
Uz
Pasaules malas
Lai kliedētu
Šaubas un melus
Es redzu
Aiz
Pasaules malas
Viss...
...beidzas un sākas...



Tur augstāk
Tur augstāk
Tur debesīs
Tur tālāk
Kāds liek
Mums justies
Rāmāk...
Par pārējo...
...vēlāk...
Tavs
Dullais Dauka...