[ fiction impossible]

N.-kas? ->es smeju.
Ģ.-kā? ->manis smej'.
D.-kam? ->man jāsmej.
A.-ko? ->mani izsmej.
I.-ar ko? ->ar mani jāsmej.
L.-kur? ->manī iesmēj'.
V.- -? ->es izsmeju.

"tie paši vecie zirņi,tikai citās turziņās."

kopš es sevi atceros vienmēr esmu gribējusi būt puiks.bērnībā lelles un citas meitenīšu štelles,nekad nav interesējušas.vienmēr pie puikām,vienmēr kokos,vienmēr nošmulētu muti pie pudienugalda.
mama,mama ar vienmēr teica:"blēņojas kā īstens puiks."
mani noteikti sauktu par arnoldu,draugiem ļautu sevi saukt par arniju.sasniedzot pilnbriedu es būtu ļoti izskatīgs,bet ne tāds kā B.Pits vai Dž.Deps,bet Pīts Dohertijs,kuram līdzi velkās sliktā puikas un brunču mednieku slava,bet visi pievertu uz to acis.
es patiktu visām - skolotājām, meitenēm,pat viņu mammām,tas būtu mans trumpis.
es būtu izmīlējis visas pagalma meitenes jau 14 gadu vecumā.es būtu uzmanīgs,smalkjūtīgs,izpalīdzīgs,bet tikai tamdēļ,lai iegūtu viņas.viņas vēl ilgi sapņotu pēc mūsu vienīgās kopā pavadītās nakts.ne ar naidu vai sāpi,bet ar smeldzi.
es viņas neskaitītu,neiedalītu,tā būtu vienas nakts mīlestība.


b.m. nu, ritīgs "kazanova" tips.

"es esmu mūzikas pavēlnieks.es lieku dziesmai skanēt vienai tūlīt pēc otras. un mani pat neinteresē vai kāds gora savu dupsi vai nē,JO es tak' esmu ahūnais DJ.regnārs.es cilvēkiem ceturdienās atklāju savu dvēseli , kas tīšuprāt vai garām ejot ir ienākuši te.mana krievu dvēsele lauztin laužās uz āru.es atklāju klausītājiem,ko nozīmē būt patiesam,patiesam mudakam.es viņus dancinu pēc savas stabules. es esmu miks džegers cilvēkiem sūdu iebarošanas ziņā.un viņi ēd man no rokas.saujām,rij kā traki,jo casablanka tak' ir KICH'S..un es tajā esmu ceturdienas dievs.
pie tām pupainajām man atliek tikai pieiet un viņām krūtsgali kļūst jau cieti.pat nevajag uzsaukt dzērienu,lai izdrāztu viņas.arī tur es esmu īstenākais spečuks.IBIO.vislabāk man patīk tās 16 gadīgās.
ak, dievs,cik es esmu seksīgs!pat nav vērts mani salīdzināt ar džeimsiem bondiem un citiem supervaroņiem,jo viņi man nestāv blakus, bet viņiem stāv.
es dzeru vienu,otru,trešo pēc tam jau skaitīt nav vērts.es taču esmu sabiedrībā pazīstams un man ir jāmāk turēt.un to nu es māku,lai gan man sen jau vairs nav skaidrs vai dziesma ir sākusi vai beigusi jau skanēt,bet man vienalga,JO es taču esmu dievīgs.
a u t o p i l o t s .
EV,meitenīt kāpēc tu negori dupsi?kāpēc tu nemiedz man ar aci?kāpēc tu stulbi nesmaidi?"

tavs regnārs vaivars

domāju par drosmi,
bet tā līdz manīm neatnāk.


nu,vajag tak aiznest analīžu rezultātus.
ppppfffff,

saņēmu ielūgumu uz kāzām.
māsa ar kuru nerunāju vairāk kā 2 gadus precās.
jeehhh.


"teju teju izlēju
karsto kumelīšu tēju"

to rītu, nenoskūpstot dodos uz vannasistabu.
"Paklau, es te domāju."
"Par ko ?" es no vannasistbas tīrot zobus vaicāju.
"Par to, ka tā tas nevarēs turpināties..."
"Nu jā, bet es tev nevaru dot nekādas garantijas, un tu darītu prātīgi, ja par mums vispār nedomātu."
atbalstu galvu pret vannasisatbas sienu. bija svētdienas rīts. vajadzētu patiešām nopietnu iemeslu, lai tagad kaut kur dotos.
"Nu, labi, pagaidām, lai tā paliek, bet mūžīgi tā turpināties tas patiešām nevārēs. Iespējams, ka es pavisam drīz nomiršu. Jau pēc kādiem gadiem pieciem." - viņš saka.
aizsmēķēju cigareti.
"Norunāts"-es piekrītu ", bet kamēr tu esi vēl dzīvs- vai neuzvārītu man kafiju?Lūdzu!"


un tiešām tā tas vairs neturpinājās.

nupat jau par traku.
atkāl māsa nāve ciemos nāk.
vēlviens vairs nav.vēlviens no mums.

nu,i' naffig->gluži kā pēc scenārija no filmas "ceļa gals".

ja šitā turpināsies, tad pavisam drīz vairs nebūs neviens no mums.






hello,Tev jau nav piegriezies?

Šodien es atkal apšaubu savu eksistenci. Pa kluso ielavos sevī, tur jau pāris dienu ir klusums, apbrīnojams klusums. Ne kripatiņas no tās pārapdzīvotības, kas mēdz tur būt. kafijas krūze ir ½ dzerta. žurnāls „republik.lv” , starp neskaitāmām pierakstu lapām uz grīdas. Es taču neinteresējos par politiku? Visapkārt ir ziedi- rozā puķes, dzeltenas puķes, neaizmirstulītes, neļķes un mārtiņrozes. Uz palodzes stāv tumši zaļās divas vīna pudeles Cabernet Sauvignon „Valle Central”, product of Chile, protams, tukšas.

gandrīz mani notrieca dzeltenās jautrības krāsas automobīlis.
tas jau nekas, ka gāju pāri pie zaļā.
šoperis nokliedza:я тыбя ....[neskaidri]
-любить или убить
-> ? <-


p.s. paliku neizpratnē mīl vai nokilos.

"meitene pēc izsaukuma"

paldies, j-kungam, par nick cave koncertu.

[it's seems the mission is complete or something like that.]

šovakar  man pieder pasaule
VISU nopirku par SAVU papīrnaudu
- mēness spuldzi
- svaigi krāsotas debesis
- jūru tūkstoš krūzēs un
divas karotītes cukura
ļoti daudz šovakar nelīst
ļoti daudz viena nevaru saliet
leju visiem - dzeru viena
ūdeni no viskija pudelēm
un senstīpotām mucām
šovakar man  pieder pasaule
- četrās bāldzeltenās sienās

šodien mana mīļākā krāsa = haoss.visur mani pavada haoss. ar savu naidu pret to,esmu tam pieķērusies.vairs nespētu bez viņa.
paldies, mamu,mamu un tēti,ka nespējāt,nevarējāt mani pieradināt pie kārtības[kosmosa].

laikam baigi uzprasijos, jo kaatikko sanjeemu uzdevumu->
->uzrakstiit speelfilmai scenaariju.


n e g r i b u !

"es , viņš, kabatzaglis,vēdersāpes un mans mīļākais"

->tā  sauktu filmu, ja šodien to uzņemtu par mani.

nu šausmonīgi skaisti man te hospitāļu iela pagrabstāvā grabina savas baržiņas,...un viņš dzied par to kaķi.

Ja, es varētu - es būtu viegli lasāma komēdija. Par kuru cilvēki smejas bez apstājas. Neapgrūtinot cilvēkus ne ar domāšanu, ne spriedelēšanu. Gaiša un viegli, ar pamatīgu devu ironijas,ne tāda kā dantei – dievišķa, bet nebaudāma. Kā zāles pret skumjām. Neuzbāzīga, varētu pat teikt patīkama. Ar klasisku sižetu. Bez vardarbības. Tāda, kas patiktu arī bērniem, jo es cienu cilvēkos bērnišķību jeb infantilismu. Jāsāk pieradināt pie domas, ka ne kas nav mūžīgs, un nāvei uz lūpām ir smaids.
Ne tāda kā drāma –sasniedz savu kulmināciju un, tad noslīgst kā viltus ofēlija vannā.
Ne traģēdija – kas nesagaidot pirmo dienas daļu, jau noiet.