[ fiction impossible] - Post a comment

vakarnakt melnā tērpais "Neko" apsedās manā krēslā un,neko neteikdams,vērās manī.skatiens nebija pētošs, ne nievājošs,ne caururbjošs.tas nebija ne vēss,ne silts,ne arī - tā pa vidam.šajā skatienā nebija samanāms neviens man pazīstamu emociju paveids!Neko tikai manī noskatījās un turpināja klusēt.iespējams,ka viņš gribēja skatīties sienā man aiz muguras,bet,tā kā sienai priekšā biju es,tad galu galā Neko skatījās uz mani!


p.s. es turpināju lasīt!