[ fiction impossible] - August 5th, 2006

bieži tādos vakaros kā šis,ejot gulēt man ir sajūta,ka man ir milzīgas rokas.pašas milzīgākās rokas visumā.no bērnības jau līdzi man šī sajūta skrien.arī šovakar. un tā man neļauj tā pa īstam iemigt,jo pēc šīs sajūta vienmēr ir viens un tas pats sapnis,bail,ka atkal tas neatnāk.

sapnis.
es ar savām milzīgajām rokām sēžu pļavā un nogaisa krīt mazas balerīnas ar manām sejām,arī tās esmu es.
es viņas ķeru,apskatu un pieķerot ka tās nav īstās,sviežu tās prom.
kā sniegpārslas vai lietus lāses viņas līst un krīt,bet vienmēr ne īstās ko meklēju.
ir sajūta,ka mēģinu atrast sevi,bet nespēju,jo nezinu kura es esmu no tām visām baletdejotājām.
?