[ fiction impossible] - June 19th, 2006

beerniibaa domaaju,ka visas tautas domaa latviski un tikai runaa sveshaa meelee.
reizeem pie taa pieturos.

Tā nebija pati labākā diena, viņš nebija pats labākais cilvēks. Vismaz tā domāja viņš. Tomēr, tamdēļ viņš nejutās sūdīgāk par tiem, kas domāja, ka ir paši labākie ļautiņi. Sūdu sataisīšanas pods visiem ir vienāda tilpuma. Tikai citi mēdz tā pietaisīt, ka pāri līst, citi kakā uz malām, bet viņš... ,nē, viņš nebija no tiem.

Arī kokam ir dvēsele. Tik daudz lietu tiek radītas no koka; mēs uz tām sēžam, spēlējam, kratām pelnus, mīlējamies, radam bērnus - nekāpiet, lūdzu, idioti, ar kājām uz poda!!!
Tad, lūk, bija pienākusi tā sasodīti sūdīgā diena, kad cilvēki sāk apzināt savas riepas (uz vēdera) un krunkas (uz deguna). Arī to, ka krāniņš nespēj vairs darboties nonstopa režīmā un visas daiļā dzimuma būtnes - lielas un mazas - šķiet gana pievilcīgas - tā plaukst pedofilija! Viņš sen bija beidzis taisīt sūdus, taču viņa vietā sūdus taisīja putni, un viens no šiem sūdu taisītājiem uzlika viņam tieši uz galvas. Viņš to uztvēra kā zīmi - būs labas ziņas, daudz naudas un apsaldēta galva. Visu šo izskaidrojumu burzmā viņš, sauksim vai nodēvēsim viņu vārdiņā Vaļerka(kaķim būtu labs vārdiņš-brālītis Vaļerka un māsiņa Soļerka), lai gan vārdiņš ir kā Pirtnieka Anša vērdiņš, bet tas intelektuāļiem...Viņš(kāds mani patraucēja)...Viņš apjauta vienu mazā, ragainā parauto patiesību par dzīves jēgu un patieso lietu būtību, respektīvi, viss, par ko viņš bija cīnījies, un, kam bija ticējis, izrādījās ūdens. Vaļerka saprata, ka visas lietas jēgas un nejēgas ir tikpat mūžīgas, kā Darvina evolūcijas teorijas patiesums...Tik daudz visapkārt sūda būšanu-padušu un kāju skūšana, uzspēlētas grimases, viltoti smaidi un šļūkšana ar pliku dirsu pa skabargainu dēli, tik daudz visapkārt sūda būšanu...

P. s. Šis bija fragments no stāsta ”Sūda būšanu intīmās ainiņas”, bet tagad, mazo lasītāj, saldu dusu un daudz mīļu sapnīšu par sūda būšanām!