| +++ |
[Mar. 10th, 2005|11:38 pm] |
Ar krēmu ieziežu rozes
lai nenovīst, nesakalst, neiziet no modes
tās pēdējās, tās skaistākās
ko dāvāji man vakar mīlas žņaudzeklī
Viss sabrūk, kā mizlis tu
uzkāp uz mana kāršu namiņa, par piemiņu
vien nospļaujies- ej dirst
Viss pagaist līdz ar rītausmu
un sāpe, kas vakar smeldza apziņā
nu ir pagrimis bērns
vien spēks
ja būtu
izturēt
+++ |
|
|