| |
[Dec. 1st, 2004|04:09 pm] |
| [ | mood |
| | izpluudis | ] |
| [ | music |
| | Gain Fast- a club of creeps | ] |
Pēdējais skūpsts
Esmu aprakta dzīva. Dzīva miesa, sārtas lūpas, kvēlojošas asinis gar kreisās rokas pirkstiem. Fonā skaļi basi, pāris kliedzieni no tavas mutes, pāris skaļas vaimanas. Tu apraki mani dzīvu. Balta kāzu kleita man mugurā. Es nesaprotu. Tu vēlējies ar mani precēties? Tad kādēļ es lēnām noasiņoju? Izskatos kā ieberzta ar sniegu. Tu man esi nemākulīgi uzkrāsojis lūpas, tomēr ļoti spilgti. Māte teiktu, ka izskatos pēc krievu maukas, kura nodrāzta tādā apjomā, ka nav vairs lietojama un savā nožēlojamajā paskatā vēlās dabūt vēl kādu bagātu veci, kura loceklis ir tik maziņš, ka neviena sakarīga sieviete viņu negrib.
Esmu kaut kur nenozīmīgā vietā. Ak dievs, kapos. Es nesaprotu, vai esmu izdzērusi par daudz, vai tu mani esi saspricējis un esmu sanarkojusies, bet neatceros pilnīgi neko. Jūtos nedaudz netīra, no dušas neatteiktos.
Gribu uzmeklēt tevi un uzjautāt, kā tā. Bet tu mani apraki dzīvu.
Gribu uzmeklēt tevi, uzmeklēt tevi un uzjautāt kā tā. Bet tu mani apraki dzīvu.
Mutē tomātu sulas un degvīna garša. Nevarbūt, ka esi mani piedabūjis dzert asiņaino Mēriju. Tu tak zini,ka man negaršo
Gribu uzmeklēt tevi un uzjautāta, kā tā. Bet tu mani apraki dzīvu.
Gribu uzmeklēt tevi, uzmeklēt tevi un uzjautāt kā tā. Bet tu mani apraki dzīvu.
Apraki dzīvu.
Pēdējais skūpsts. |
|
|