![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
ik reiz, kad manā dzīvē kaut kas sapišās es te kaut ko ierakstu... forši...tas liecina par to, ka 1)tās lietas, kuras uzrakstu man laikam nav kam stāstīt; 2)diez vai kādam tās liktos tikpat liela traģēdija kā man...
arī šoreiz viss ir sapisies...normāli laikam....visu laiku jau nevar būt konstanti - labi..(i wish)...vispār šī sapišanās man daudz ko iemācīja 1)neko nekad neplāno un nestāsti nevienam par saviem plāniemm-ojā, Šerlok! (šajā gadījumā es biju visu tik labi izfantazējusi, ka likās tūlīt nu būs, ka varēs ar rokas pirkstiem aizskart...biju izdomājusi kā mēs brauksim ar ričukiem tos 100 km, kur iesim peldēties; ko taisīsim ēst; kad braukšu tevi iepazīstināt ar Aizkraukli un tur mēs inspicētu visus labākos humpīšus un ietu peldēties Daugavā pie kultūras nama, jo tur ir forša pludmalīte; biju izdomājusi, kur tev sanāktu visforšākās bildes un, ka mēs ietu pirtī pie māsīcas, un dzertu pēc tās aukstu aliņu...) aj....nu labi...norij kamolu...tālāk? tālāk ir divas lietas, kas to visu izpisa 1)mana nespēja visu nakti negulēt un pabeigt to fakino darbu; 2)tava nesapratne un nepacietība- tā būtu tikai viena diena...viena diena bļin, nevis mēnesis, gads vai desmit gadi..tad es saprastu, ka tu mani nebūtu gaidījusi...bļeee....nu jāaa....es taču pa šo dienu nedzeru līdz nelabumam, netusējos un neuzlieku tev vnk bezrūpīgu mīksto, es tev vienas dienas dēļ neatmetu ar roku un nebraucu izklaidēties ar to pirmo izdevību, kas ir pa rokai...es būtu drukājusi darbu, lai ātrāk varētu ar tevi mīt piedzīvojumos....viena pagale nedeg...kas tiesa tas tiesa....sapišanās vienmēr ir divpusējs process.. (tīri fiziski pat)...
patiesībā jau es citādi nevarēju rīkoties....ir defaultās lietas - mācību izpildīšana vienmēr būs prioritāte -pār visiem un vienmēr....liekās loģiski...bet ..(lai sapūst tas bet)....es nesaprotu - kā tas var aizvainot? principā- tu vakar mani nostādīji izvēles ppriekšā - tu vai mācības....piedod, ka domāju tik racionāli un izvēlējos mācības... līdz pēdējam brīdim cerēju, ka tu sapratīsi....ne jau tu vienīgā cerēji...atceries- vienmēr lietai ir divas puses...žēl, ka tu to neņēmi vērā. Es saprotu, ka viss ir garlaicīgs un ātrāk gribas ekšenu....bet man ir savādāk..ir lietas -MUST DO...un viss notiek tik ātri, cik ātri vien var...
Atvaino....Es tiešām atvainojos un man ir ļoti žēl , ka viss atkal ir sapisies....
arī šoreiz viss ir sapisies...normāli laikam....visu laiku jau nevar būt konstanti - labi..(i wish)...vispār šī sapišanās man daudz ko iemācīja 1)neko nekad neplāno un nestāsti nevienam par saviem plāniemm-ojā, Šerlok! (šajā gadījumā es biju visu tik labi izfantazējusi, ka likās tūlīt nu būs, ka varēs ar rokas pirkstiem aizskart...biju izdomājusi kā mēs brauksim ar ričukiem tos 100 km, kur iesim peldēties; ko taisīsim ēst; kad braukšu tevi iepazīstināt ar Aizkraukli un tur mēs inspicētu visus labākos humpīšus un ietu peldēties Daugavā pie kultūras nama, jo tur ir forša pludmalīte; biju izdomājusi, kur tev sanāktu visforšākās bildes un, ka mēs ietu pirtī pie māsīcas, un dzertu pēc tās aukstu aliņu...) aj....nu labi...norij kamolu...tālāk? tālāk ir divas lietas, kas to visu izpisa 1)mana nespēja visu nakti negulēt un pabeigt to fakino darbu; 2)tava nesapratne un nepacietība- tā būtu tikai viena diena...viena diena bļin, nevis mēnesis, gads vai desmit gadi..tad es saprastu, ka tu mani nebūtu gaidījusi...bļeee....nu jāaa....es taču pa šo dienu nedzeru līdz nelabumam, netusējos un neuzlieku tev vnk bezrūpīgu mīksto, es tev vienas dienas dēļ neatmetu ar roku un nebraucu izklaidēties ar to pirmo izdevību, kas ir pa rokai...es būtu drukājusi darbu, lai ātrāk varētu ar tevi mīt piedzīvojumos....viena pagale nedeg...kas tiesa tas tiesa....sapišanās vienmēr ir divpusējs process.. (tīri fiziski pat)...
patiesībā jau es citādi nevarēju rīkoties....ir defaultās lietas - mācību izpildīšana vienmēr būs prioritāte -pār visiem un vienmēr....liekās loģiski...bet ..(lai sapūst tas bet)....es nesaprotu - kā tas var aizvainot? principā- tu vakar mani nostādīji izvēles ppriekšā - tu vai mācības....piedod, ka domāju tik racionāli un izvēlējos mācības... līdz pēdējam brīdim cerēju, ka tu sapratīsi....ne jau tu vienīgā cerēji...atceries- vienmēr lietai ir divas puses...žēl, ka tu to neņēmi vērā. Es saprotu, ka viss ir garlaicīgs un ātrāk gribas ekšenu....bet man ir savādāk..ir lietas -MUST DO...un viss notiek tik ātri, cik ātri vien var...
Atvaino....Es tiešām atvainojos un man ir ļoti žēl , ka viss atkal ir sapisies....