lexie

lexie @ 20:50: atradu kko, kas spēj izteikt manas izjūtas, labāk nekā es pati..
Nebijām pazīstami, bet iepazināmies...
Tu man patiki...
Mēs atvadījāmies...
Bet tu manā sirdī paliki...
Tiekamies atkal un es...
Skatos uz tevi...
Augsts vilnis mani nes...
Vairs nesaprotu sevi...
Diena paiet un domās tikai tu...
Ja es tevi tagad satiktu - es izkustu...
Bet šķiet, ka tas nav iespējams...
Jo pagaidām tu man neesi sasniedzams...
Viss var mainīties katru brīdi...
Tu ar kādu citu kaut ko bīdi...
Gribu lai tu zini - man sāp!
Kapēc nevari darīt savādāk?
Es zināju, ka tā var gadīties...
Bet todien viss bija labi...
Es negribēju būt vīlusies...
Bet nu viļamies abi...
Kurš tā ir nolēmis?
Tas nav taisnīgi!
Es gribēju, lai tu būtu mani mīlējis...
Bet viss gadījās nelaimīgi...
Zinātu es agrāk...
Nemūžam nepieļautu to...
Kļūdīties, stiprāk...
Sāpes dedzina par to...
Skatos...
Tu smaidi...
Jo nezini to...
Ka dievinu tevi
Sirds dziļumos...
Varbūt tu nojaut...
Bet nu ir vienalga..
Kā tu varēji prātu man sajaukt?
Tā, ka tevi redzot, man noreibst galva!
Es gribētu būt ar tevi...
No rīta, pa dienu un vakarā!
Bet diezvai kaut kas sanāks...
Jo tu nezini neko šajā sakarā!
Varbūt man saņemties un pateikt tev to?
Man bail ja atzīšos tev...
Tu smiesies par to...
(protams, ar dažām atkāpēm, par tēmu)