Čau, A.!
Es jau kādu laiciņu tev neesmu rakstījusi, bet nebija jau arī ko! Visu laiku pa sienu - te vienā talkā, te citā.
Piekdien biju uz diseni. M. staigāja ar kaut kādu šmaru. Galvenais un abidnākais jau tas, ka viņš visu laiku centās grozīties man deguna priekšā. Manuprāt, viņš gribēja padarīt mani greizsirdīgu vai arī, lai man skaustu, es īsti nezinu.
Uz disenes beigām man sāka piecirst kanti viens čalis. Viņu sauc R. Īstenībā jau viņš bija piemāvies, bet tas nemaina faktu, ka kolosāls cilvēciņš. Tusiņš beidzās un viņš mani pavadīja mājās (īsts džentelbeņķīs). Taču pats štruntīgākais visā šajā pasākumā, ka man jāpieskata tā viena zuze S. un māsīca J., kuru dēļ nu nekādi neizdevās palikt divatā ar R. Redziet J. izdomāja, ka labāk būs, ja viņas - abas sīkās utes - pieskatīs mani, visu laiku velkoties nopakaļ. Bijām jau pavisam netālu no mājām, man uznāca dusmas un es aizsūtīju šās uz mājām.
Beidzot es ar R. palikām divatā. Stāvējām uz ceļa apķērušies. Nepadomā neko tādu, kas te neiederas, jo nekā vairāk jau arī nebija. Stāvējām tā un runājāmies kādas minūtes 15. Tad viņš mani pavadīja līdz mājas durvīm, kur mēs atvadījāmies (bija jau arī skūpstīšanās)!
Nākamajā dienā bija kapu svētki un arī disene. Arī uz kapu svētkiem M. bija ar to šmaru, bet man jau tas nekasās, jo bija arī R., tikai nevarēju saprast vai viņš mani atpazina - bija taču skaidrā. Nesmejies, bet mēs izdomājām, ka tad, kad R. ir skaidrā, viņš mani neatceras, bet, kad piedzerās, tad gan. Vakarā jau m;es satikāmies, kur šis apgalvojums apstiprinājās.
Tajā vakarā disenē bija abi dvīņi - V. un G., Ž. un M., kā arī citi džeki. ., laikam sovistj zamučala un viņš ar mani atnāca apsveicināties, bet es viņam neatbildēju un devos prom no deju zāles. Viņam varēja likties, ka es ar viņu nevēlos runāt, bet tā nebija, jo man uzreiz nepieleca, ka tas čau domāts man.
Šodien piedzēros - īstenībā ne jau ar nolūku, jo iznāca tā, ka izdzēru tikai vienu aliņu un tam pa virsu divas rjumceņas samagonu...Te nu man sāka griezties bilde riņķī. Līdz rītam jau atlaida un pārstāja bilde riņķot, taču neiztika arī bez kurioziem.
Man vajadzēja uz tualeti, bet nu kā jau laukos, pati saproti - jāmeklē kuplākais krūms. Izgāju no kluba un devos meklēt tādu krūmu. Biju jau to atradusi, kad pēkšņi, kā no zila gaisa, dzirdu soļus un pie manis viens pieskrien un apķeras riņķī. Izrādījās vien no dvīņiem V. Ātri tiku no šī vaļā, jo pretējā gadījumā vakars būtu beidzies nelāgi.
Un atkal jau tikai tad, kad disene gāja uz beigām, tad pie mums dejot pienāca arī R. Mēs ar R. devāmies pastaigāties, lai paliktu divatā un varētu arī paskūpstīties. Atgriezāmies uz lēnajām dejām, kur arī skūpstījāmies visu acu priekšā. Mani redzēja U. (dīdžejs, kurš bija arī pagājušogad), viens no dvīņiem V. un E. (R. brālēns). Ar E. kā zinām ir pilna mazā pasaulīte!
Vakara beigās mani ar zuzi S. mājās pavadīja R. un E.
(Veseļojies mīļā A. Par tevi neaizmirstu, jo esmu ļoti noilgojusies).
03.08.98.
R.
Patiesībā R. manā uztverē ir baigais skaistulis - tumši mati, zilas acis. Viņš jau pabeidzis 11. klasi un viņam ir 17. gadi.
Garastāvoklis:: 
loved
loved