lexie

lexie @ 22:16: prieks māsai - bēdas man
Vakar sagaidīju savu mazo māsu pēc darba - tas bij jau ap pusnakti. bij liela velēšanās ielīst zem sedziņas un iemigt, bet ne te man tas prieks bija. Tā kā māsa šodien paliek par gadiņu vecāka, protams, arī outfit jāsaved kārtībā. Neviens izņemot mani šo darbiņu paveikt nevarēja - piekrāsot matu saknes! Viss jau būtu jauki, ja matu krāsa nebūtu melna. Tie dumjie cimdiņi, kas nāk klāt krāsas kastīte vnk neturas uz manam rociņām - tik milzīgi viņi ir! Protams, rezultāts šāds - mana māsa izskatās perfekti sapucēta - kā tiko no frizētavas iznākusi, bet manas rociņas un nagi tā - it kā es būtu ilgi un pacietīgi ravējusi n-tos metrus biešu vagas.
Nu vismaz kāds labums ir - nestrādāju jau tiešā kontaktā ar customeriem - darba kolēģi neiebilst un nebīstas. Protams, pāris reizes nākas pārstāstīt visu stastu par to, kas tad īsti manām rociņām kaiš...
Lai jau māsa priecājas par savu jauko matu krāsu - pilnība melnu, bet es savas rociņas tīras dabūšu un varēšu priecāties - labi ja uz savu vārdiņdienu!