Biju vakar uz "Varoņu Laukums" (T.Bernhards, Kairišs, DT). Patiess prieks par DT - viņi ir atraduši jaunu virzienu, kurā neviens Latvijas teātris tā īsti nestrādā - uzvest absurda/modernās lugas.
Līdz šim topīgākais un slīpākais visos teātros bija paņemt kādu klasisko lugu un uzvest to savādāk, šizīgāk, eksistenciālāk. Bet ar laiku jau bija pierasts pie tā, kā katrs režisors to šizīgumu panāk - paņēmieni atkārtojas, intrigas vairs nekādas. Absudra lugas nu ir avots plašākam paņēmienu klāstam - jo režisori mums daži (pieci?), savukārt slīpie autori pasaulē - daudzi, daudzi :)
DT šis jau ir otrais absurda teātra gabals viņu repertuārā īsā laikā; pirmais - "Ivanna, Burgundijas princese", kas arī izdevies ļoti labs. Ceru, ka viņi iesākto turpinās un arī citi teātri aktīvāk pievērsīsies šim žanram. Kas gan nav īpaši pateicīgs, jo slaucamais-parastais-skatītājs uz tiem neies. Un uzvest arī grūti - jāizveido baudāma izrāde trīs stundu garumā no pilnīgi kreisa teksta.
Ak nu jā... katru reizi pārliecinos, ka vecie (50+) latviešu aktieri spēlē labi. savukārt jaunie... nu tā. Vecie māk parādīt jebkādu tēlu visdažādākajās emocijās un situācijās. Jaunajiem to tēlu un izteiksmes apjoms ir tik ierobežots. Ja uz skatuves stāv vairāki vecie un vairāki jaunie, tad pēdējie izskatās ļoti samāksloti. Kaut kas slikts bija noticis ar Latvijas teātra skolu? Kaut kas tiek mācīts savādāk, nekā padomju laikā.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |