Saspēra velns to zaļo krūzi

Kā no orākula kļut par orākuli

Tue, 14 Apr 2026 07:51:39 GMT

Bet tagad ne vien pasaule ir savilkusies maziņa, bet arī valoda. Vārdi vairs nav vārdi (jo zaķi vairs nav zaķi? bet ir kaķi? saskaņā ar saeimas pieņemtajiem konstitūcijas grozījumiem)

Tue, 14 Apr 2026 07:43:08 GMT

Ā un vēl par cibas vārda maiņu jāliecina? Kāpēc es yannel apgriezu otrādi? Mani toreiz stalkoja, bet negribējās tāpēc kaut ko baigi mainīt, jo man nebija bail, tikai nepatīkami. Tas bija vienkārši tehnisks risinājums ar domu lai mani nevar sagūglēt. Vai kādam tas šķiet bērnišķīgi?

Wed, 01 Apr 2026 12:18:25 GMT

pirmo dāmu tusiņu izdomājām mēs abas ar i. madmixā. augšstāvā pie trepītēm. jo visas puslīdz pazīstamās meitenes tad bija tikai tāda un tāda stāra piedeva, nevis pašas par sevi brīnišķīgas personības, un mēs izdomājām, ka vajag mūs visas savest kopā - sapazīties, dzert, dejot un pļāpāt un būt vērtībām pašām par sevi. bija tikai viens noteikums: nerunāt par džekiem. viņi satraucās, ka mēs perinām kaut kādu karojošo feministu karu un grasāmies grāpī vārīt indi, bet ne - mums bija noruna vispār aizmirst par večiem un būt pašām. i tajā laikā bija smaga šķiršanās, kuru es - hahaha tagad varat sagrozīt kā gribat un pēc savas saprašanas - mediēju ti uzklausīju abas puses un sarunājos un paturēju rociņu, un abas puses pēc tam gadiem to novērtēja. vēlāk d. bija karš pret i. nevis pret mani, bet manila visu mainīja (visuvisuvisuvisuvisu)

mēs sarunājāmies, vismaz viņa izrunājās no sirds, nolaida tvaiku. mēs runājām arī par to, kā tapa teksti, kāds vispār mums katrai ir domu gājiens. tas nebija tā: par ko/kuru ir tas un tas, mūsu sarunas nebija jautājumu un atbilžu vakari, tās bija sarunas. es viņai skaidroju, ka rakstu ļoti vispārīgi un aptuveni, savienojami punkti ir tālu cits no cita un ir savienojami visādīgi un katrs var savienot punktus kā grib un tad sanāk kas nu kuram sanāk. viņa man teica, ka kādam kaut kas liekas, un es teicu, ka lai jau liekas un lai tic tam, ko pati redz. pēc manilas es pati nebiju necik runīga (es tad pat vēl nezināju), bet viņa absolūti atteicās ticēt, ka esmu sajukusi prātā, un domāja, ka mani patiešām stalko (un ka tieši m., bet es uzskatīju, ka viņam nav motīva to darīt) un ka man nekas nerādās, un prātoja, kur un kā fiziski un tehniski. vienīgais cilvēks, kurš tiešām un pavisam un līdz galam visā bija manā pusē un vēlāk vienīgā/pēdējā stīga un savienojums ar cilvēkbūtnību. ja nu kādiem sērošanas pionieru pulciņa vadītājiem šķiet, ka es nemāku sērot (neko nemāku). mūsu starpā nebija nekādas greizsirdības - ne vienai, ne otrai. bija uzticēšanās un bēdu uzticēšana. mūsu karogs bija sirsnības krāsā. kāda tā ir?

ja es pēdējā dzimšanas dienā būtu piezvanījusi - vai viņa būtu drusku nolaidusi tvaiku, vai viņai būtu palicis drusku vieglāk? es nezinu - vai ar nepiezvanīšanu es viņu pagrūdu? mums bija noruna: tā kā viņa ir ļoti aizņemta, es viņai nekad nezvanīšu - viņa zvanīs man, kad varēs/gribēs. tāpat viņa zvanīja diezgan reti - juta, ka es negribu ne ar vienu runāt. pēdējā dzimšanas dienā es grasījos piezvanīt apsveikt, bet domāju, ka vēl ir par agru - piezvanīšu vakarā. vakarā bija pēdējais seanss, man bija slikti un tā arī nepiezvanīju. man bija slikti un negribēju ne ar vienu runāt. nevarēju. varbūt jums ir taisnība. vai es būtu varējusi to novērst? nē, varbūt tikai mazliet uz brīdi atvieglot, tāpat kā tad, kad es izdarīju milzīgu kļūdu - aizbraucu vēl pēdējoreiz uz manilu, solīju vēl atbraukt, bet nepaspēju - pārrēķinājos.

viņa zināja? nē, viņa nevarēja zināt. vienīgais mierinājums
tāds pats mierinājums kā tas, ka labi, ka mammai nebija jāredz krievijas iebrukums ukrainā

es saprotu tieksmi meklēt vainīgos vai vienu (vienu!) vainīgo un kārt pie lielā zvana vai kārt bet lēnām un vilkt striķi uz augšu
bet vēzis pagaidām vēl nav ārstējams. mums visiem viņas pietrūkst. kurš ir visvainīgākais? tiešām es? vai vajag kādu vienu (vienu!) vainīgo? mēģinu iztēloties, kā viņa reaģētu uz melnās sotņas izgājieniem. man šķiet, ka arī viņai tas būtu kaut kas vispār neaptverams un neieliktos nekādos - ne tikai tāpēc, ka spīdzina tieši mani, bet tāpēc, ka vispār spīdzina - kādu - jebkuru - jebko - vispār. es ceru, ka, ja pēc nāves apziņa kaut kādā formā saglabājas, tad, ja viņas apziņa kaut kur kaut kā vēl eksistē, tad noteikti ne šeit. lūdzu lūdzu ne šeit - es ceru, ka viņa šo visu neredz

ko vakar redzēj mežā

Thu, 26 Mar 2026 10:14:46 GMT

it neko

tā stunda ir situsi

Sun, 29 Oct 2023 18:02:41 GMT

Darbiņā vajag zināt, kā sauc pļumpi, un es aizvien nezinu, kā to sauc. Ko nu?

Thu, 29 Jun 2023 18:43:29 GMT

varētu padomāt - ja skrien, tad var negausīgi rīt uz nebēdu un resnēt. kā tad. ceļi'n'potītes pasīvi agresīvi norāda uz katru lieko kilogramu un pārmetoši sāp.

ko es šodien darīju mežā

Sun, 18 Jun 2023 17:06:38 GMT

uzelpoju

ko es šodien nedarīju mežā

Fri, 16 Jun 2023 18:20:21 GMT

neapstājos - lai man nekluptu virsū visādi dīcošie'n'dūcošie asinssūcēji.

lai gan Bitīte nelikās mierā un arvien atgādināja, ka dzimtenes silos patiesībā esmu ārzemēs un lai tik es pamēģinu kaut ko atļauties - aprēkinās pēc pilnas programmas.

ko es šodien mācījos mežā

Tue, 13 Jun 2023 17:21:12 GMT

skriet ar nenodurtu galvu

un kāpēc noliektai galvai ir tik šausmīgs sinonīms?

Fri, 09 Jun 2023 19:11:51 GMT

Paldies!

Wed, 31 May 2023 00:23:58 GMT

damned if you do damned more if you don't do damned

Mon, 29 May 2023 04:58:09 GMT

Kaut kas nedzirdēts. Mauroja pat manā mūžam kā kaps klusajā Trubovicē. Pēc tāda kultūršoka tiešām nākamo dienu jāguļ ar aukstiem apliekamajiem uz pieres.

Ko es vakar redzēju mežā (bet sabijos un nepierakstīju)

Sat, 27 May 2023 05:59:14 GMT

Apšu lapas. Nupat līdz galam izplaukušas, bet vēl svaigi koši zaļas, trīsēja un vizināja saulē. Viedie latvji izsenis bailuļus salīdzinājuši ar apšu lapām: "trīc kā apšu lapa". Nespēdama atrauties no maģiskās lapu trīsu vizuļošanas, kā nohipnotizēta, sāku laikam mazliet saprast sadistus, kas specializējas tieši biedēšanas - iebiedēšanas, izbiedēšanas - žanrā.

Sat, 27 May 2023 05:47:48 GMT

Bez ļaunuma uzvaras nebūtu mākslas.

Wed, 24 May 2023 05:44:36 GMT

visu šķir attālums. jo tālāk (vienalga - kilometros vai domās), jo drošāk. tik vienkārši.

Wed, 17 May 2023 14:20:45 GMT

Šis laikam bija mans favorītākais darbiņš bijušajā darbiņā. Kad nevari saprast, kur esi - beņģikā vai penzonātā.

Drusciņ pārrakstījos

Thu, 29 Aug 2019 10:58:12 GMT

Google: beakon = bākonis.

Pat tezaurs dziļdomīgi klusē.

Wed, 07 Nov 2018 15:55:51 GMT

Tātad ir pienācis laiks, kad manas dziesmas, tobrīd pa jokam uzķīlēta īslaicīga blakusprojektiņa nenozīmīgus nieciņus, spēlē mūsdienu teātrī (izrādē "Klubs "Paradīze" vai kaut kā tā. Pati vēl neesmu redzējusi - tālu jābrauc skatīties no manas tibetas). Kā man par to justies? Kā cienījamai matronai? Kā roka leģendai varbūt, ko, a, rasbainieks? Toties notikumam par godu paklausījos "Atdod Zapti!" vienīgo ierakstu - no kaut kāda koncerta buļļu kojās, kuru neatceros. Neatceros un nevaru noteikt, kurš kuru instrumentu spēlē - man šķiet, katrā dziesmā mēs mainījāmies ar instrumentiem. Man patika (ja neņem vērā baiso skaņu). Būtu bijusi laba grupa. Žēl par neizmantoto potenciālu.

Tue, 03 Jul 2018 10:50:52 GMT

Tā. Kur ir vilnas zeķes un biezais kamzolis. Jūlijs kā nekā.

Thu, 07 Jun 2018 02:34:33 GMT

paga, kā tur palika ar to apkuri?

Wed, 21 Mar 2018 14:52:10 GMT

Šis aukstums nekad nebeigsies. Un tad kaut kur ir Manila, kur ir silts un kur mīl. Bet nē, never settle.

Sun, 18 Mar 2018 00:28:27 GMT

Kur palika ~~sirmie dievi~~ punk spēja mierīgi čurāt kur pagadās. Tulkoju seriālu, tur meitene ņem un čurā tāpat Ņujorkā uz ielas (ne tikai skaidrā, bet pat tikko kā no AA sapulces). Man pālī kad vajag čurāt parādās drosme iet visādās iestādēs, svarīgu seju sperties iekšā biroju ēkās un atrast točas, bet ir bijis strēķītis dzimumlīdztiesīgāku gājienu, nu, tur kāpēc tas vecis uzvalkā gaišā dienas laikā Briselē uz ielas var, bet es nevaru, a vot ka es arī varu, utt. Pirms noskaidroju, vai varu vēl/atkal stopēt riņķī pa Eiropu, jānoskaidro, vai varu pālī čurāt kā normāls cilvēks.

Wed, 14 Mar 2018 14:31:05 GMT

dzīve bez sportas yra šūdas

Wed, 14 Mar 2018 08:09:35 GMT

Vakar pirku vienu aliņu, un kasiere, šķelme tāda, izdomāja paampelēties: vai man esot astoņpadsmit. Tik forši braukt ar ričuku pa lietu. LIETU, jē! Bet šodien atkal baltie sūdi. Pavasari, beidz dirsties.

K

Sun, 11 Mar 2018 18:43:43 GMT

Turķenē vienai pusmūža dāmai telefona vāciņš ar austiņām. Lāču austiņām, ne jau ausīs liekamajām austiņām. Kjūt!