10. Oktobris 2014

• 10.10.14 09:53
• es tagad zinu vēl vienu laimes formu: tieši pulksten 9.39 radiators apklust. jau piecpadsmit minūtes tajā, kas nu šķiet brīnumains, brīnišķīgs klusums pēc trejām diennaktīm nepārtrauktas dūkoņas iz siltumķermeņa.
  jocīgi, ka vienmuļa, paklusa, taču nepārtraukta skaņa var būt tik tracinoša, gandrīz nogalinoša.
  ak klusums, kā tu man patīc!
• 0 rakstair doma

• 10.10.14 13:18
• jaunumi dūcoši sīcošo radiatoru frontē: tagad ir vienkārši auksts. kluss un auksts. un tagad mani ienīdīs visa māja, jo izskatās, ka tas, kurš nogrieza sūknim jaudu, ir pārcenties. un, nē, šai namā nav automātikas, kas pieskaņotos atmosfēras temperatūrām vai diennakts laikiem. te atnāk Ļoņa, vai kā nu viņu sauca, un ierubū rubiļņiku. ha. vakar man bija par skaļu un par karstu. tagad par klusu nav, bet par aukstu gan. velns. cik sarežģīta ir mītnes maiņa.
• 2 rakstair doma