5. Oktobris 2014

• 5.10.14 04:57
• ak šī Rīgas dzīve, ak kā man patīk šī jaunā Rīgas dzīve, tikko no dančiem pārtakšojos, guļu vėkšpēdus un mēģinu mazliet atpūsties, citādi nav spēka aizmigt. organisms totāli apstulbis pēc (laikam) divarpus nedanču gadiem: dabūt sākumā trīs stundas kā iesildīšanos un tad dažas dienas vēlāk -astoņas nodancotas stundas gandrīz bez pauzėm. interesanti salīdzināt, kopš es skrienu, organisms visu dara citādi un uz visu reaģē citādi. ir tik neaprakstāmi labi griezties, lekt un virpuļot, pēkšņi ir tik viegli, nē, pēkšņi ir tāds vieglums, un nē, tam nav sakara ar dzīvsvaru. bet ja runājam par dzīvsvaru, slēdzu derības pati ar sevi, ka pēc pamošanās manis būs par trim kilo mazāk nekā pēc iepriekšējās pamošanās .
  eh ja varētu izslēgt to džinkstoņu ausīs: galvā vienlaikus spēlē leiši un igauņi. baisi kakofonisks skaņas celiņš. ak mana nabaga galva, nē, ak manas nabaga kājas.
• 0 rakstair doma