4. Aprīlis 2014

• 4.4.14 03:18
• savu mūžu neesmu darījusi neko tik dīvainu un aizraujošu: pārrediģēju savas, ēēē, jaunības diždarbu. biju domājusi ieviest autora uzdomātās izmaiņas un piepucēt kādu nieku, taču nežēlīgi kārojas labot un labot, un labot.
  un pirmo reizi man ir rediģējams teksts, kur var uzdarboties pēc sirds patikšanas, nedomājot, ka autors/tulkotājs varētu apvainoties vai nesaprast, hehe. šis ir gadījums, kad ar tulkotāja viedokli var nerēķināties :) šņirkt ar skalpeli, šņirkt ar sarkano pildspalvu, blaukš ar klavieri un visiem taustiņiem.
  
  varbūt labi, ka līdzīgi nevar izrīkoties arī ar ne-tekstiem.
• 1 rakstair doma