25. Augusts 2013

• pēks pēks esmu mazais pīlēns pēks
• 25.8.13 20:42
• jau stundas trīs nevaru atsildīt kāju pirkstus. spītīgi pretojos ziemas variantam - vilnas zeķes un/vai sega. pēc skriešanas tomēr saņēmos un iemetos ledusupē. sīklemuru drošības pēc paņēmu līdzi: ja gadienā es sasaltu un nogrimtu, būtu kas izķeksē, pārstiepj mājā un norok zem upeņkrūma. tā sīklemurs džemperī&co sēdēja uz laipas, bet es pa seklo ledusūdeni tik laidu šurpu turpu, šurpu turpu, nebalsī dziedot "pēks, pēks, esmu mazais pīlēns Pēks, man ir sava dziesma pēks, pēks, pēks." ja pēcskrējiena peldi apvieno ar brēkāšanu nebalsī, tā ievelkas, un rezultātā pirkstus kā nevar, tā nevar atsildīt.
  starp citu, vai kāds nezina, kur varētu atrast dziesmiņu par pīlēnu, ko padomju bērni septiņdesmitajos gados dziedāja pirmajā vai otrajā klasē (proti, tā bija vai nu pirmās vai otrās klases mūzikas grāmatā). baiss, bet pielipīgs gabals. neko vairāk par šīm divām rindām nekādi nevaru atcerēties.
• 4 rakstair doma