6. Maijs 2013

• dzīve skanīgā upes cilpā
• 6.5.13 19:11
• neparasta laimes sajūta mani pārņem, iedomājoties, ka rīt būs darbadiena arī citiem. tiem, kuri te pļērcina radioaparātus, riedina suņus, saklaigalējas un tramda putniņus :)
  nē, es neesmu nemaz tik ļauna, vienkārši šobrīd ir tik skaisti: noklust viens motorzāģis, aizbrauc prom mašīna, pa kuras atvērtajām durvīm ij šodien, ij vakar brīžam ārā vēlās tucituci, tad noklust vēl viens zāģis (malkas dienas), un tad - tavu laimi - aizveras arī latvīījās rāāādio divīī. un suņi nomierinās, jo nevienam vairs nav jādemonstrē, cik labi viņi visu sargā, reaģējot uz katru kairinājumu. ai protams, paldiesdieviņami, ka tie rāādio divīī neskan tepat aiz žoga un pat ne aiz diviem žogiem. bet tik un tā, tik un tā baigi traucē klausīties dzeguzes un co.
  un tagad es apliešu siltumnīcu, tad ieliešu mazmazlietiņ balta vīna (jo atlicis tikai mazmazmazlietiņ), sēdēšu šūpuļtīklā un skatīšos, kā zemā saule spīd cauri bērza lapiņām, jo šovakar viņas jau ir tik lielas, ka viņām var izspīdēt cauri.
• 3 rakstair doma