7. Aprīlis 2013

• 7.4.13 01:00
• oioioioi, cik labi mēs ar kalevala iebungājām savu (nu nebūsim sīkumaini un atmetīsim "gandrīz") kopīgo dzimdienu. nu es i pieēds, piedzērs un prieciks.
  bet vispār mēs mani aizvedām arī uz teātri, un Oblomovs saņēma augstāko novērtējumu: trīsarpus slapjus kabatlakatus, un labi, ka daļa notecēja tāpat uz krāgas. cik vienkāršs ir izskaidrojums manai nesaticībai ar teātri: vai nu ir tik stulbi un garlaicīgi, ka nav vērts, vai arī ir daudz un publiski jāraud, un process var kļūt nekontrolējams.
  bet ziniet, dodiet man šitādu teātri vēl. paldies.
  un dzimdienu mēs vēl ij nobungosim, ij atbungosim.
  Tags: prieciks un paraudājs
• 3 rakstair doma

• 7.4.13 13:29
• Peldi, peldi, laiviņa
  jeb uz vieglām paģirām sajutu turkmēles trūkumu organismā.
  (jā, jā, tur atkal ir Hüsnü Şenlendirici un Aytaç Doğan no Taksim trio, bet lēmums par Rūdolštati joprojām nav pieņemts.)
  a ja gribas grieķim dziedāt līdzi turciski, tad jādzied tā:
  
  Gel gel kayıkçı
  Yavaş yavaş
  Kıyıdan geç göreyim
  Güzel yüzünü
  Söyle beni sevdiğini
  Gel gel kayıkçı
• 5 rakstair doma