1. Aprīlis 2013

• 1.4.13 22:38
• lieliskā ATVAĻINĀJUMA kopsavilkums un pati esence:
  
  
  
  vairāk (daudz) bilžu purniņgrāmatā.
• 2 rakstair doma

• 1.4.13 22:45
• katrā ziņā ir skaidrs, ka decembrī/janvāra sākumā pārmaiņas pēc rīkojos gudri, noorganizējot sev divnedēļu pavasari, lai gan kurš tad varēja iztēloties, tās šausmas, kas tagad valda te, ārpusē.
  vakarējais termošoks un krāsu šoks bija ok, proti, pārsteiguma elementa nebija. vakarpusē pat izpētīju skrejceliņus un nopriecājos, ka tie ir patīkami brīvi no sniegpļurras un ledus. uzliku modinātāju, cēlos visnotaļ laimīga (jo mājās un tūlīt varēs kāpt rozā skrejčībās). un tad es atvēru aizkarus. akdies, par ko?! kāda vēl skriešana?! es pat uz veikalu neaizvilkos. vienvārdsakot, jūtos beigts un pagalam. pat deguns skumji pil. pavasara baltvīnu atkal nomainījis ziemas balzams. visu dienu pavadīju, kārtojot bildes un klusītiņām buroties ar dzejnieka vārdiem: sasmēlies es esmu saules...
  bet, velns, nepietiek, nepietiek! atdodiet gaismu!
• 3 rakstair doma