19. Marts 2012

• 19.3.12 15:36
• Slīpi jumtstāva griesti ar vecām, melnām sijām, neuzbāzīgi gotiskas baznīcas siena ar vitrāžām dažu metru attālumā aiz loga, zaļš baznīctorņa pulkstenis, ja acis paceļu mazliet augstāk (aha, darbosies kā atgādinājums un dzinulis), zvanu dimdināšanās ik pēc stundas ceturkšņa pa druskai un ik pēc stundas pavisam nopietni. Vēl man ir īpašais kājsoliņš zem rakstāmgalda, čīkstošs vecs skapis un vēl čīkstošāka dēļu grīda. Pa citu logu (jau iekšēji iedēvētu par apsīdas logu) var redzēt gana daudz dzeltenu narcišu. Vēl no trim pusēm mani ielenc plaukti ar Englische Literatur no Na līdz Pow ar norādi beigās, ka "Hier geht es weiter in Zimmer 9". Tā ka ir man ij vesels plaukts Pilčeres, ij divi plaukti Po. Savukārt gaitenī tieši pie manām durvīm kā tādi resni sirdsapziņas pārmetumi stāv neskaitāmi "Büyük Türkçe sözlük" sējumi. Vēl vēderā ir laipnīgās pusdienas kopā ar veselu baru vāciski runājošu kolēģu, un jau ir pilna galva vācu vokābuļu. Un tagad es iešu pastaigāties, jo laukā ir saule, bet apkārt visādas mazas ieliņas, kas jāizpēta. Ooo, atkal sanāca baigais cukurs.
  (un kur lai cilvēks izliek savu iekšējo cukuru pēc ieviešanās purngrāmatā? abuviet, vai?)
• 3 rakstair doma

• globālā lampa
• 19.3.12 17:59
• ha, istabā sāk krēslot, un beidzot pastiepu roku pēc galdalampas. neskatoties ieslēdzu un apjuku: precīzi tāda pati kā man mājās uz rakstāmgalda! nevis līdzīga, bet tāda pati! vot, tā ir globalizācija. vai varbūt attiecīgais lampu modelis ir vistulcīgākais?
• 2 rakstair doma