26. Janvāris 2012

• 26.1.12 22:31
• gribētos ieviest skukas paradumu ar dienas atskaitēm. kas nav reāli, bet.
  joprojām nav atgājis dziļais nogurums, ausīs vairs nedžinkst, bet uz sakarīgām darbībām pagrūti koncentrēties. arī korektūras lasīšana neiet tik ātri, kā gribētos (bet šis vismaz ir teksts, kuru lasot varu ļauties bezkaunīgai pašapmierinātībai, vot; kas no otras puses atkal nav labi, jo aizmālē acis uz kļūdām, nu nekas). tā nu savu nespēju koncentrēties maskēju ar rosīšanos, izdevēju apskraidīšanu, jaunu līgumu parakstīšanu un citām tak jau arī vajadzīgām lietām.
  šodien vismaz uz laiku atrisināju mokošo problēmu ar jauna telefona izvēlēšanos: nopirku akumulatoru vecajam! tik vienkārši. un kāds atvieglojums, izejot no veikala!
  vēl es šovakar lepojos ar bērniņu. sēdējām un rediģējām ZPD jeb zinātniski pētniecisko vai kāviņtursauc darbu. tas, ka es auroju par pilnīgu izliekšanos un situ/metu bērniņam ar čību, neko nenozīmē. bērnīš ir malacis. ēēē, kad es biju tai vecumā, es tā nemācēju. un īstenībā nemāku joprojām. bērnīš neskaitāmas stundas ir nosēdējis vietējā muzejā, nointerevējis pilsētas galveno arhitektu utt. baigais bērnīš, kurš dara, ja pašam liekas interesanti.
  āāā, un vēl es nopirku kleitiņu. īsāko pēdējo divdesmit piecu gadu laikā. (kas, protams, nenozīmē, ka kleitiņa ir īsa.) varbūt patiešām sāku atveseļoties. man pašai šķiet cerīgi.
• 2 rakstair doma