31. Decembris 2010

• sekojot kalevalai
• 31.12.10 14:06
• nav nemaz viegli ietilpināties jau aizmirstos citātos. juceklis, slēpšanās, ieraušanās un amputācija. dziedēšanās, rētošanās. izslaucīšana. tukšs un tīrs? lēnām. gan jau.
  
  Sarakstu meklējumi bija aizraujošs piedzīvojums, turklāt vislielāko sajūsmu izraisa nevis tie materiāli, kurus mums izdevās iekļaut šajā sējumā, bet gan viss, ko bijām spiesti atstāt ārpusē.
  Umberto Eko
  
  Mums ir arī mājas, kur pētām jutekļu maldus; tur mēs nodarbojamies ar visu veidu trikiem, redzes māņiem, viltus parādībām un ilūzijām, un tur mēs izskaidrojam to mānīgumu. Jūs bez šaubām ticēsiet, ka mēs, kam ir tik daudz dabisku lietu, kas raisa apbrīnu, pavisam viegli prastu neskaitāmos veidos apmānīt jutekļus un visas savas lietas un darba augļus apslēpt vai panākt, ka tie izskatās pēc brīnumiem. Taču mēs nīstam krāpšanu un melus, un, piedraudot ar negodu un soda naudām, mūsu nama biedriem ir aizliegts dabas parādības rādīt sagrozītas vai paspilgtinātas, un tie drīkst tās rādīt vienīgi dabiskas, bez maldināšanas un noslēpumainības.
  Frensiss Bēkons
  
  Sols, uz kura es atlidoju, bija nolaidies blakus muzikantiem, kas stāvēja ārpus dejotāju apļa; un šiem muzikantiem flautu, stabuļu un svilpju vietā bija zalkši, odzes un glodenes, uz kurām tie jo līksmi stabulēja; citiem savukārt bija kaķi, kam tie pūta pakaļā, bet pa asti skrēja ar pirkstiem, un skaņa bija gluži kā dūdām; vēl citi čīgāja uz zirgu galvaskausiem kā uz vislabākajām diskanta vijolēm, bet citi uz govju ribām, kādas var redzēt kautuvēs, spēlēja kā uz arfām. Bija tur viens, kurš padusē bija pasitis kuci un grieza tai asti uz riņķi, kā spēlēdams rata liru, bet taustiņu vietā spaidīja kuces cičus; piedevām velni ar degunu taurēja tā, ka skanēja viss mežs; taču, kad šī deja drīz beidzās, visa ellišķīgā sabiedrība ņēmās trokšņot, kliegt, ķērkt, kaukt un aurēt, trakot un plosīties, itin kā visi reizē būtu zaudējuši prātu. Te nu katrs var iztēloties, kādas bailes un šausmas es izjutu. Un šai troksnī un brēkā man pienāca klāt viens puisis, kuram padusē bija pasists krupis, tik liels kā pamatīgas bungas, un šim krupim visas zarnas pa pakaļgalu bija izlaistas ārā un pa muti atkal sabāztas atpakaļ, kas izskatījās tik derdzīgi, ka es apvēmos.
  Hanss fon Grimmelshauzens
  
  Dzelzs. Ferments. Sublimēts ferments. Pārkaļķojušās fēces. Izšķīdušas fēces. Uguns. Dabiskā uguns. Pretdabiskā uguns. Nedabiskā uguns. Ūdeņainā uguns. Šķidrā uguns. Pelnu uguns. Smilšu uguns. Lampas uguns. Mākslīgā uguns. Korozīvā uguns un nekorozīvā uguns. Mitrā uguns. Žults. Uguns svētītais dēls. Nīlas dēls. Saturna jaunākais dēls. Saules un Mēness dēls. Flegma. Bronzas zieds. Saules zieds. Avots. Karaļa avots. Forma. Cilvēka forma. Brālis. Čūskas brālis. Fridanus. Auglis. Saules koka auglis. Baltie dūmi. Dzeltenie dūmi. Sarkanie dūmi. Mēsli. Gabertin. Gabritius. Gabrius. Giumis. Ledus. Baltie sveķi. Sarkanie sveķi. Zelta sveķi. Gophris. Granusae. Gur. Hageralzarnad. Hebrit. Hermafrodīts. Bezdelīga.Ziema. Cilvēks. Eļļa. Marsa eļļa. Nedegošā eļļa. Sarkanā eļļa. Baltā valgme. Sakņu valgme. Mitrums. Dedzinošais mitrums. Lernas hidra. Haoss. Baltā hipostāze. Olas dzeltenums. Nāves netīrumi. Bezgalība. Pliekanais. Diena. Jordāna. Varavīksne. Jud he voph hé. Karnech. Kenchel. Kibrich. Kinna. Verdošais ezers. Izžuvušais ezers. Piens. Jaunavas piens. Ērgļa asaras. Lazul. Sārms. Līnija. Lauva. Sarkanais lauva. Zaļais lauva.
  Doms Antuāns Žozefs Pernetī
  
  Nāca lejā putekļi, balti kā naftalīns, tie krita pavisam sīkos graudiņos, bet reizēm krita arī lielākas drumslas, tādas kristāliskas, it kā debesīs būtu sašķīdusi milzīga stikla lustra, un pa vidam gadījās arī lielāki akmeņi, atsevišķas lauskas no citām planetārajām sistēmām, bumbieru serdes, krāni, joniešu kapiteļi, veci “Herald Tribune” un “Paese Sera” numuri: kā zināms visumi veidojas un izirst, bet izejmateriāli jau vienmēr ir vieni un tie paši
  Italo Kalvīno
  
  Laimīgs, ka varējis paglābties no jaunām un vecām dejām – leončello, divpāru un četrpāru anello, pincokarras un jo sevišķi no saltarellas, kuru dejojot bez sviedru liešanas nekādi nevarēja iztikt, un tas nozīmētu, ka gaisu piepildītu šķebīgi izgarojumi – Džovanni Piko devās uz Džudejas laukumu, sekodams savam uzticamajam sulainim.
  Karlo A. Martilji
  
  Ķirurgs paņēma skalpeli, iedūra to miesā divdesmit centimetrus zem ceļa un ar veiklu riņķveida kustību pārgrieza miesu līdz lielajam un mazajam lielakaulam. Severo del Valje ierēcās sāpēs un tūlīt zaudēja samaņu, taču ārsta palīgi nevis atlaida tvērienu, bet piespieda viņu galdam ar vēl lielāku spēku, kamēr ārsts ar pirkstiem atbīdīja nost ādu un muskuļus, lai atbrīvotu kaulus; tad paņēma zāģi un ar trim drošiem vilcieniem kaulus pārzāģēja. Sanitārs izvilka no kājas strupuļa pārgrieztos asinsvadus, ārsts tos neiedomājami veikli nosēja, tad pamazām atlaida vaļīgāk žņaugu, lai miesu un ādu varētu pārvilkt pāri amputētajam kaulam, un sāka šūt brūci ciet.
  Izabella Aljende
  
  Diemžēl, stīgas knibinot, mierinoša melodija neatskanēja.
  Herkus Kunčus
  
  Ne velti senos laikos eksperti ieteica šādu paņēmienu vērtīga vīna iznešanai no pagraba: pirmajā dienā pārvietot pudeli no kāpņu pēdējā, apakšējā pakāpiena uz priekšpēdējo; nākamajā dienā no priekšpēdējā uz trešo no apakšas un tā tālāk līdz pat pagraba izejai, – jo tikai tā var garantēt, ka pārāk strauja temperatūras maiņa nesagandēs pudeles saturu.
  Jeļena Kostjukoviča
  
  Viņa vienkārši sagribēja būt kaut kur tūstoš jūdžu tālumā no šejienes, kaut vai kādā kuģī, kas peld uz Jauno pasauli, uz klāja, kaut vai starp katordzniekiem vai laupītājiem, lai arī ceļā uz briesmīgu, puskailu mežoņu krastu, vai galu galā rīkoties kā vīrietim un iziet kara laukā – lai pēc šīs trulās, nemitīgās cīkstēšanās ar dienišķo sīkumu haosu un prātā ieēdušos nelāgu priekšnojautu nemieru beidzot kaujā par izdzīvošanu sajustu īstas šausmas, no kurām asinis dzīslās iekarst; viņa vienkārši sagribēja kaut reizi dzīvē būt tā, kas vēl nekad nebija bijusi – vienkārši Elžbieta, Elžbieta bez uzvārda, bez ģimenes un bez radiem, ne Siedleščinsku meita un ne Norvaišas sieva, vienkārši Elžbieta bez pienākumiem, kas piezīdušies kā dēles, un bez sirdsapziņas pārmetumiem par to, ka šie pienākumi netiek pildīti gana labi.
  Kristina Sabaļauskaite
• 0 rakstair doma