25. Oktobris 2010

• 25.10.10 13:46
• uztaisīju milkija autisma testu. esmu pie pašas riska līnijas. ļoti tuvu. vai esmu pārsteigta? nē. vienīgais, kā man trūkst, lai būtu šai līnijai pāri, ir mīlestība uz cipariem un spēja iegaumēt telefonu numurus utml. centīšos tos neiegaumēt arī turpmāk.
  labi, labi, šodien mēģināšu socializēties: lejasstāvā top sēņu zupa visam kolektīvam, pievienošos ar lielo karoti. un vakarā iešu klausīties dzejas pāri ielai. lai socializētos. un lai beidzot atvērtu bibliotēkas durvis, jo pagaidām nedēļas laikā neesmu varējusi saņemties, pāriet pāri ielai un savākt vajadzīgās grāmatas. ak dies, tas tests tomēr baksta ar pirkstu acī.
  
  upd. zupa bija lieliska, bet dzejoļpasākums, izrādās, būs tepat mūsmājā. šetevnubija! tā arī pāri ielai netikšu. vajadzēs tomēr saņemtis, saņemties un varonīgi doties pēc Lancmaņa Heraldikas un citām labām lietām. bet vakarā esot ieplānota ļoti liela dzeršana, monumentāla. lai jau būtu.
• 4 rakstair doma