30. Augusts 2010

• savā garā karalis vienmēr ir liels
• 30.8.10 16:24
• ( Beļģijas Alberts I un Itālijas Viktors Emanuēls III )
• 3 rakstair doma

• divi šveiki
• 30.8.10 16:38
• I.
  Starp citu, vai jūs zinājāt, ka Šveiks latviski tulkots divreiz?
  Apvaicājos, lai jums šis atklājums nenāktu tik nepatīkami kā man.
  
  [Notika tā: secinājusi, ka Šveiks nezin kad ir aizdots nezin kam, devos uz bibliotēku pēc eksemplāra. pie attiecīgā plaukta sāku skurināties klīrībā un nepatikā, jo grāmatiņas nolasītas lipīgas un driskainas. izvēlējos vismazāk lipīgo un nesu mājās. pirmsmiega trulenī lasu, lasu, bet teksts skan svešādi un nesmieklīgi. beidzot (es, kas grāmatas drīzāk pērku pēc tulkotāju, nevis autoru vārdiem!) aplūkoju priekšlapas un pakaļlapas: apgāds Grāmatu draugs, 1966, tulkotājs nav norādīts. fu un pē! vēlāki pētījumi liecina, ka tas varētu būt vecais 1927. gada Jāņa Grota tulkojums. un tikai pavisam, pavisam pēc tam pamanu, ka Grota grāmatai ir cits nosaukums "Drošsirdīgā kareivja Šveika piedzīvojumi", kurpretī lieliskais Annas Baugas darbs ir "Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā".]
  
  II.
  veicu nelielu salīdzinošo analīzi ar pirkstu pa rindām: "drošsirdīgais" Šveiks ir stipri īsāks par "krietno".
  "drošsirdīgajā" trūkst pa pusteikumam, pa vārdam, pa asprātībai, pa pantiņam, pa salīdzinājumam utt.
  protams, no vienas puses, šāda salīdzināšana nav nekā vērta, jo nesalīdzinu ar oriģinālu, kuru nemaz nejēgtu saprast.
  tomēr man svarīgākā puse ir lasītāja bauda, kura dabūnama tikai no "krietnā" varianta.
  
  āā, uzdūros pāris dialogiem, kas par 95% sakrīt abos izdevumos un ir uzskatāmi par retajām, foršajām vietām "drošsirdīgajā" -- acīmredzot, Bauga ir izmantojusi Grota tulkojumu, un šo to pārņēmusi.
  
  [ja pareizi atceros, Bisenieks, tulkojot Faustu, inkorporēja tur atsevišķas Raiņa atdzejojuma rindas, tās, kuras uzskatīja par gana labām.]
• 6 rakstair doma