21. Jūlijs 2010

• zils un zaļš, spilgts
• 21.7.10 12:07
• vieglais pavasara zaļums ir īss, ātri iestājas tas ar nopietni piesātināto vai pelēcīgo apakštoni. bet man, man viss noaudzis vīnogulājiem, un vīnogulāji savu bezkaunīgo, lecīgi košo zaļumu nezaudē līdz vēlam rudenim, un saulainās dienās viņu spilgtums daudzkāršojas. un, pat pie darba sēžot, es varu pacelt skatienu tā, lai debesis būtu caur vīnogu lapām, un tad man ir jāsmaida. tas koši zilais un koši zaļais automātiski pavelk ģīmi smaidā. veicu redzes eksperimentu: paliecos labi tālu un pagriežu acis tā, lai redzētu tikai debesis un bērzu: debesis uzlec augstāk, kļūst netverami ūdeņainas ar latviski pelēcīgo pamatu, dzidras, jā, bet vienlaikus ar pelēkumu kaut kur tālu tālu augšā, aukstas un augstas. paliecos savienojumam debesis+kļava: tas pats. bet gar vīnogulājiem uz augšu skatoties, zilais noskrien lejā un gandrīz dzeļ acīs. tās uzreiz ir zemās citas jūras debesis.
• 0 rakstair doma