4. Februāris 2010

• 4.2.10 15:39
• pilla liepas galotne aiz loga ar spilgti sarkaniem un uzpūstiem spārnotiem bumbuļiem, tikai, kamēr šie tup, spārnus redzēt nevar. tik resnus, tik spilgtus un tik daudzus sarkankrūtīšus atceros redzējusi vien kaut kādā mazmazā izmērā - plikie ceriņkrūmi pie dzimtā miesta kultūras nama bija raibi, un sniegs tais atmiņās ir pāri galvai.
  bet zvirbuļi gan krūmos šodien trokšņoja ar tekstu pavasariop, kā te nesen rakstīja chimera.
  un māti tūlīt laidīs ārā no slimnīcas.
  priecīgs prāts. viss atkal rādās labi. cik vienkārši.
• 3 rakstair doma

• reklāma / glābšanas akcija
• 4.2.10 17:48
• Saņēmu šādu ziņu:
  
  "šodien un rīt Vecrīgā pie Jēkaba kazarmām, Arhitektu savienībā, dod par velti prom viņu bibliotēkas grāmatas - esot labas, x bija tur, savāca priekš y kaut kādu mazu un vecu z, arhit. albumus savai r, vēl arī s sev un ko tur. Esot bijusi arī grezni iesieta t - "laikam -iski".
  Varbūt noder.
  Pirmdien to visu vedīšot prom uz Getliņiem."
  
  publicēju cenzētu.
  varbūt kāds var kādu grāmatu izglābt.
• 0 rakstair doma

• noderīgi
• 4.2.10 22:32
• Lūk: http://www.digitale-sammlungen.de/
  
  Tā ir izcila saite. Skaista un noderīga. Varētu sabučot katru, kurš to vietu pagādājis.
  Nezinu, kas vēl viņiem ir, katrā ziņā Simonija Apollinārija dziesma nr. 23, ir ne tikai izlasāma, bet arī smuki un ērti lejupdabūnama (ja vien pasaka, jā, man, lūdzu, šīs konkrētās lappusītes, jā, tikai privātai vajdzībai, paldies)
  Un es tak tām nedaudzajām rindām dzinu pēdas vairākas stundas.
  Mana sirds gavilē un dzied pateicības dziesmu Minhenei!
• 1 rakstair doma