23. Janvāris 2010

• 23.1.10 00:47
• jau otrreiz šodien ar strāvu nositu peli. datorpeli, ne zooloģisko. pielieku pirkstu, dzirkstes pa gaisu, pele spīd, bet nedarbojas, dators izmet brēcienus, par malfunkcionējošu usb portu, un tam visam līdz tikai pilnīga izslēgšanās un ieslēgšanās.
  lūdzu, iedarbiniet atpakaļ atmosfēras mitrumu, normālu, lūdzu. citādi es staigāju un sprakšķu, un metu dzirksteles, turklāt šai klauzūras telpā viss ir derdzīgi sintētisks, tāds agrīnais eiroremontiņš, sabuktētas reģipša sienas un griesti, uz grīdas kā viņu tur ковролин, sintētiskā gultā sintētiska sedziņa un sintētisks pārklājs. pietiek atlaisties atpūtināt muguru, lai pieceļoties pieskaršanās jebkam kļūtu bīstama.
  varbūt man tiešām ar stieplīti piesieties pie radiatora. (tādu telefonisku ieteikumu saņēmu)
• 0 rakstair doma

• 23.1.10 17:17
• ha, klauzūra! kā es te cīnos par klauzūrēšanos.
  vairākkārt zagos uz virtuvi vārīt pusdienu brokoļus un trešdaļceļā griezos atpakaļ, sadzirdējusi virtuvē balsis. nevajag mums brokoļus, kas iegūstami tik riskantos apstākļos.
  visbeidzot kāre un vajadzība pēc kafijas uzvarēja manu agorofobiju (pat divi cilvēki ir bars!). kafiju dabūju gatavu, izrādot neizmērojamu varonību un gara stiprību.
  tagad pašdzītas gruzīnu čačas glāze stāv blakus datoram, un es varēšu pārbaudīt, kā tā iespaido darba procesu. bet pudele un kompānija sēž lejastāvā, nozvērinājusi mani, ka kāpšu lejā pēc papildu šļukas, ja gribēšu kārtīgāk iedziļināties grapas un čačas atšķirībās.
• 0 rakstair doma