26. Septembris 2009

• 26.9.09 00:12
• man bija īsta cibiņa cienīgs vakars: draugi, sapriecājušies, ka es pēc darba klabes, gandrīz negulētas nakts un vingrošanas būšu pavisam lēnīga un nekaitīga, ņēma vīnu un nāca spēlēt Katanu. labs nogurums, labi cilvēki, vīns un Katana. izcils salikums. (es, protams, nelielīšos, ka netīšām vinnēju, fiksi un neuzkrītoši sabūvējot citadeles). un tad bērns lietišķi teica: labi, mīļie ciemiņi, tagad, kamēr mēs velkam pidžamas, jūs ātri nokopjat spēles galdu, un citudien pienāciet atkal.
  un tagad es jau esmu aizmigusi. tikai jāpieraksta paldies par tik labu vakaru. un par tik labu dienu. paldies.
• 0 rakstair doma

• 26.9.09 12:39
• rīt man jāienirst pagātnes vietā. un es nezinu, kas mani biedē vairāk: ka pagātne vai vismaz daudzi tās elementi joprojām būs turpat vai ka no pagātnes tur nebūs palicis ne miņas.
  biedējoši šā vai tā.
• 2 rakstair doma