29. Augusts 2009

• mācību process, prognozējami
• 29.8.09 21:48
• Ir izdevies saķert neveselumu. Tieši tik nelielu, lai varētu bez sirdsapziņas ēdām visu dienu vāļāties spilvenos un nelikties ne zinis par darbiem, kuri tāpat nedz zaķi, nedz deg.
  Un tad nu es visu dienu ņemos ar turkvalodu, uzdzerot čajē ar pienu, medu un balzāmu.
  Pēdējo dienu secinājums: ja grib mācīties kādu valodu pavisam tīrā vietā, bez jebkādām citvalodu asociācijām un palīdzīgām priekšzināšanām no kaimiņiem, tad jāizvēlas kāda attāla kontinenta valoda. Lai gan, kas zina. Varbūt asociācijas tāpat līstu ārā cita pēc citas.
  
  Pagaidām priekšzināšanu klikšķi iedalāmi trijās grupās: 1) padomju mantojums 2) āhā, tad redz, kur krievi ņēmuši šo vārdu 3) arābi un persieši caur citiem starpniekiem.
  
  1) Cik vecam ir jābūt cibiņam, lai tas atcerētos uzbeku VIA (vokāli instrumentālo ansambli) Yalla un viņu dziesmu Учкудук — Три колодца? Klikš, nu protams, üç arī turciski ir trīs. Un katram padomju skolniekam bija jāiegaumē Alma-Atas (nepareizā) etimoloģija ābola vectēvs. Un, jā, jā, elma - ābols, ata - tēvs. Un tādi klikšķi prātā atskan ik pa laikam.
  
  2) sandık - сундук, şapka - шапка, baş - башкa, utt. (un šodien man radās aizdomas, ka leišu svogūnas varētu būt tuvos rados ar soğan, bet nav šeit ne vārdnīcu, ne lāga interneta, gan jau noskaidrošu, vai šī nav "O, desa!" tipa etimoloģija).
  
  3) Pie krišņiem mēdzu ēst viņu sieru panīru, aha, peynir. Un tavu brīnumu, lauva turciski ir aslan, un ko tādu aizmirst vairs nekad nebūs iespējams.
  
  Un vēl man briesmīgi patīk mana mācību grāmata, kurā jau 29. lappusē no krievu uz turku ir jātulko šāds teikums: Sameklē naudu un atbalstu, aizņemies naudu, nofraktē piecus lielus kuģus un aizved preces. Skaidrs, ka cilvēku, ko tādu tulkojot, piepilda apņēmība un spars!
• 7 rakstair doma